Vēlēšanas.info

“Pilsoniskās savienības (PS) piedāvātajam kandidātu sarakstam uz Eiropas Parlamentu ir jābūt tikpat spēcīgam kā sarakstam Rīgā, kur priekšgalā ir viens no partijas vadītājiem Ģirts Valdis Kristovskis un tikpat kompetentam kā Pilsoniskās savienības piedāvājumam novados, kur startē pieredzējuši un profesionāli cilvēki,” par šādu principu sarakstu veidošanā piektdien vienojusies partijas valde.

S.Kalniete prognozē, ka viens no svarīgākajiem EP uzdevumiem būs lauksaimniecības politikas reforma. “Latvijas zemniekiem šajā situācijā beidzot ir jāsajūt, ka kāds tiešām ir spējīgs pārstāvēt viņu intereses Eiropā. Viņiem nepieciešams arī godīgs un saprotams skaidrojums, kurp virzās Eiropas lauksaimniecības politika un kā tajā ilglaicīgi atrast savu vietu,” uzskata S.Kalniete.

Diena.lv

Lai gan Saeimā pieņemtie grozījumi likumos, kas reglamentē aģitāciju pirms vēlēšanām, ir labāki “nekā nekas”, tomēr ir iespējamas problēmas to piemērošanā dzīvē, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.

Vilks šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja, ka problēmas varētu sagādāt plašā priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija. Likumos KNAB priekšniekam paredzētas tiesības apturēt nelikumīgu priekšvēlēšanu aģitāciju, tādēļ plašā definīcija jau priekšvēlēšanu periodā var izraisīt strīdus starp KNAB un politiskajām partijām.

Otra problēma pieņemto likumu piemērošanā varētu rasties no tā, ka pirms likumu grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā no trešo personu izņēmumiem tika iekļauti partiju biedri, proti, tagad partiju biedri varēs uzstāties kā trešās personas, ja vien viņi nebūs deputātu kandidāti. Zatleru tikšanās laikā interesējis gan vērtējums par pieņemtajiem likumu grozījumiem, gan arī veids, kā tos varēs piemērot dzīvē.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, kā arī grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.

Likumā par “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” reglamentēta tā saucamā trešo personu aģitācija. Grozījumi nosaka, ka trešās personas ir ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kas savā vārdā veic aģitāciju. Šie cilvēki aģitācijai varēs tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas, kas patlaban ir 2700 lati.

Minētie grozījumi vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam.

info: diena.lv , LETA

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas.

Kandidātu sarakstu iesniegšana

Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu  iesniegšana notiks no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

Vēlētāju reģistrs

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

Vēlētāju saraksti tiks veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu no 23. līdz 28.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu jāizsūta paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Plānots, ka savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni.

Līdz 12.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni uz citu. Pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanās pavisam būs 118 vēlēšanu apgabali, kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām.

Balsošanas kārtība

Vēlēšanu dienā, sestdien, 2009.gada 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.

No 3.līdz 5.jūnijam vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana.

Tāpat vēlētājiem, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju vēlētāji varēs izmantot, ja vēlēšanu dienā atradīsies sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

Piedalīties EP  un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, šiem pilsoņiem jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.

Savukārt piedalīties EP vēlēšanās un balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem varēs tie citu ES dalībvalstu vēlētāji, kuri līdz 7.maijam reģistrēsies vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vienlaikus tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, balsojot pa pastu. Līdz 25.aprīlim pasta balsošanas pieteikumus pieņems Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, bet līdz 7.maijam pieteikumus varēs iesniegt vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Reģistrēties balsošanai pa pastu varēs gan personiski, gan nosūtot attiecīgu pieteikumu pa pastu.

EP vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja balsot vai nu par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem, vai attiecīgās ES dalībvalsts EP deputātu kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju vēlētājiem EP vēlēšanām jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un vēlēšanās jāpiedalās saskaņā ar šīs valsts vēlēšanu nosacījumiem. Jāievēro, ja vēlētājs izvēlas šo iespēju, tad viņš zaudē tiesības balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem un tiek svītrots no Latvijas vēlētāju saraksta.

Tāpat jāatceras, ka vēlētāji, kuri dzīvo ārvalstīs, nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Pasta balsošanai jāreģistrējas līdz 17.maijam vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā.

info: cvk

Saeima ceturtdien noteica priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumus pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms pašvaldību vēlēšanām, pieņemot likumus, kas Saeimas komisijām tika nodoti 2007.gada sākumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP), kas vadīja likumprojektu sagatavošanu, atzina, ka tikai prakse parādīs, cik veiksmīgi ir noteikts divu dienu klusēšanas periods, jo vēlēšanu dienā un dienu pirms tām aģitācija medijos būs liegta. Risku M.Kučinskis redz mediju iespējās šajās dienās aģitēt par atsevišķām partijām vai arī slēptajās reklāmās, kas var parādīties.

Likumā arī dotas tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aizliegt kādai partijai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tiek konstatēti pārkāpumi tās darbībā. Taču komisijas pārstāvis cer, ka KNAB godprātīgi izmantos savas lielās pilnvaras. KNAB lēmumu partijas varēs pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, taču lēmuma izpilde tādēļ netiks apturēta.

Likumi paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir 120 dienu. Medijiem tā laikā ir pienākums informēt KNAB par noslēgtajiem reklāmas līgumiem, raidorganizācijām un preses izdevumiem ir jāpublisko raidlaiku un reklāmas laukumu izcenojumi. Līgumus par reklāmu izvietošanu partijas un mediji varēs slēgt tikai tieši, neizmantojot starpniekus.

Saeima ir definējusi trešo personu darbību — tā likumā ir ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona. Par trešo personu uzskatāma fiziska, juridiska persona vai reģistrēta šāda personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 15 minimālo mēnešalgu apmērā, kas būtu 2700 lati. Likumi paredz, ka trešās personas, kuras pārkāpušas aģitācijas ierobežojumus, tiek sauktas pie atbildības. “Mēs, no vienas puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, uzlikuši saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku,” sēdē sacīja M.Kučinskis.

Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Artis Kampars arī sēdē atzina, ka aģitācijas likumu pieņemšana esot pozitīvais piemērs “šajā šobrīd ļoti nestabilajā gaisotnē, kas parāda, cik labu un kvalitatīvu likumdošanu produktu mēs varam panākt tad, ja pozīcija ieklausās opozīcijā un pozīcija ņem vērā ekspertu vērtējumus, viedokli”.

info: diena.lv

Politiskās partijas pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu kampaņā varēs tērēt 32 santīmus uz vienu vēlētāju, bet Eiropas parlamenta vēlēšanās - 6 santīmus uz vienu vēlētāju. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās partijas drīkstēja tērēt 20 santīmus par vienu vēletāju. Tādus aprēķinus publiskojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Partijas nedrīkstēs pārsniegt noteiktās summas priekšvēlēšanu izdevumiem laika posmā no 7.februāra līdz 6.jūnijam, kad notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Piemēram, Rīgas domes vēlēšanās tie būs 122 368 latu, visās deviņās republikas pilsētās kopā – 204 877 latu, visās Latvijas pašvaldībās kopā – 450 558 latu.

Saskaņā ar partiju finansēšanas likumu no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi attiecas uz izdevumiem pa reklāmas izvietošanu, pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partijas drīkstēja izlietot ne vairāk par 20 santīmiem uz vienu vēlētāju. Turklāt šis apmēra ierobežojums tika attiecināts uz visiem priekšvēlēšanu izdevumiem.

Aprēķini liecina, ka summas apmērs Eiropas Parlamenta vēlēšanās nedrīkst pārsniegt 88 990,97 latus (jeb 5,97 santīmus uz vēlētāju), savukārt pašvaldību vēlēšanās – 31,84 santīmus uz katru vēlētāju attiecīgajā teritorijā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

info: diena.lv , bilde: apollo.lv