Vēlēšanas.info

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus, kuri nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā, līdz 8.martam deklarēt savu faktisko dzīvesvietu.

Tas ir svarīgi, jo Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru. Šajās vēlēšanās katrs vēlētājs tiks iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai Iedzīvotāju reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Šogad tas ir 8.marts.

Turklāt jāatceras, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir tiesības vēlēt tikai to pašvaldību, kurā viņiem ir reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai arī to pašvaldību, kurā viņiem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

CVK sadarbībā ar pētījumu firmu „SIA Data Serviss” janvārī veiktā vēlētāju aptauja liecina, ka Latvijā reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo gandrīz piektā daļa jeb 18 procenti vēlētāju. Salīdzinot ar 2004.gadu, kad, gatavojoties EP vēlēšanām, tika veikta līdzīga aptauja, vēlētāju skaits, kuru faktiskā un reģistrētā dzīvesvieta atšķiras, ir pieaudzis par četriem procentiem.

Visbiežāk reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo vēlētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, bezdarbnieki un vēlētāji Kurzemē. Savukārt deklarētā dzīvesvieta visbiežāk ir arī faktiskā dzīvesvieta vēlētājiem ar pamata izglītību, vēlētājiem, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī vēlētājiem Zemgalē.

cvk.lv

Aptaujas skaitļi liecina, ka pēdējā mēnesī Tautas partija vēlētājiem ir kļuvusi vēl par 36 procentpunktiem nemīlamāka. Par 30.3 procentpunktiem mēneša laikā ir nokritis arī Pirmās partijas un Latvijas ceļa reitings.

Savukārt opozīcijas partijām reitingi aug visām, izņemot PCTVL. Straujākais atbalsta kāpums ir Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai – abām mēneša laikā klāt pa 23.5 procentpunktiem. Sabiedrībai citai politikai plus 4.3 procentpunkti, bet Saskaņas centram 12.2 procentpunkti.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu tagad, 5% barjeru pārvarētu tikai trīs partijas - Saskaņas centrs (10.1%), Jaunais laiks (6.3%) un Zaļo un Zemnieku savienība (6.3%), atsaucoties uz Latvijas fakti veikto aptauju, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

DB.lv

2.februārī politisko partiju reģistrā ierakstīta jauna partija “Tev, Jūrmalai”.

Saeimas deputāts Raimonds Pauls (TP) otrdienas rītā oficiāli informējis frakcijas vadību, ka ir nolēmis nekandidēt ne Saeimas, ne arī Rīgas domes vēlēšanās, Dienai apstiprināja Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš par to paziņojis Rīgas domes kandidātu saraksta līderim, vicemēram Andrim Ārgalim. «Pauls ir tāda personība, ka mēs respektējam viņa lēmumu jebkurā gadījumā,» sacīja M.Kučinskis. Maestro R.Pauls, pieļaujot, ka Rīgas domē viņš atrastu darāmo, lēmumu pieņēmis pēc ilgākām pārdomām, izvērtējot vairākus apstākļus arī šodien politiskās situācijas kontekstā. Arī tam, ka politiķis jau pārsniedzis 70 gadu slieksni, esot sava nozīme, viņš atzina.

«Kāpēc gan man sevi likt zem sitiena? Es jau tagad saņemu dubultā no visām pusēm,» Dienai teica R.Pauls. Viņš savu turpmāko darbību pēc šīs Saeimas pilnvaru beigām redz gan uz skatuves, kur komponists joprojām strādā ļoti intensīvā darba režīmā, gan «saistībā ar radio un televīzijas lietām, kur es vēl kaut ko varētu padarīt, un kurās labi orientējos». M.Kučinskis pieļāva — ja Saeima līdz vasaras brīvdienām pieņemšot audiovizuālo mediju likumu, tad tajā būšot arī pilnveidota Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība un darbība. Tādā gadījumā TP frakcijas vadītājs redz R.Paula vietu šajā padomē, bet «esošajā padomē es nenovēlu viņam būt».

info: diena.lv

Aptaujas liecina, ka vairākums jeb 80% Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti šogad jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, un tas ir viszemākais ieinteresētības rādītājs starp bloka dalībvalstīm, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra “Eurobarometer” jaunākais pētījums.

Tikai 19% respondentu Latvijā norāda, ka ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) par gaidāmajām EP vēlēšanām interesi izrāda 44% respondentu. Šādu nostāju pauž arī 36% Igaunijas iedzīvotāju un 44% Lietuvas iedzīvotāju.

Visvairāk ieinteresēti gaidāmajās vēlēšanās ir Īrijas un Nīderlandes iedzīvotāji.

Vienlaikus 28% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka obligāti piedalīsies EP vēlēšanās. Tikpat liels skaits respondentu arī vidēji ES norāda, ka obligāti piedalīsies gaidāmajās vēlēšanās.

Kā ziņots, EP vēlēšanas Latvijā notiks šā gada 6.jūnijā vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Latvijai vēlēšanās jāsadala astoņi EP deputātu mandāti.