Saturday, July 31, 2010

Vēlēšanas.info

Pašvaldību vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēlēšanas Latvijā un pasaulē

Arhīvs par March, 2009

Alfrēds Rubiks kandidēs EP vēlēšanās

Raksta autors: Artuurs Datums: March - 24 - 2009

SC saraksta augšgalā būs Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un SC valdes loceklis Alfrēds Rubiks un SC Saeimas deputāti Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs un Sergejs Mirskis.

Tālāk sarakstā iekļauti Armands Strazds, Anita Jākobsone, deputāts Aleksandrs Mirskis, Vladimirs Karoļs, Anatolijs Pešehonovs, deputāts Ivans Klementjevs, Regīna Ūdre, deputāts Andrejs Klementjevs, Vija Slišāne, deputāts Valērijs Agešins, Valdis Blūzma un deputāts Jānis Tutins.

SC programmā Eiropas Parlamenta vēlēšanām minēts sociālais taisnīgums un labklājība vienotā Eiropā, izstrādājot stingrākus Eiropas Savienības (ES) normatīvos aktus sociālajā jomā un veicinot nodarbinātību. Programmā arī uzsvērtas cilvēka tiesības kā ES pamatvērtība, veicinot visu veidu diskriminācijas izskaušanu.

Apollo.lv

Georgs Andrejevs startēs EP vēlēšanās, bet partijā nestāsies

Raksta autors: Artuurs Datums: March - 16 - 2009

Mums ir izkropļots priekšstats, ka jālobē sava partija, jo jālobē sava valsts un Eiropas nākotne, nevis atsevišķas sīkpartijas, saka Georgs Andrejevs, kurš negrasās kļūt par Sabiedrības citai politikai (SCP) biedru, lai arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēs no šī saraksta.

EP G.Andrejevs tika ievēlēts no Latvija ceļa, taču pērnā gada novembrī no partijas izstājās, kad LC apvienojās ar LPP/LC. “Tā nav partija, kuru mēs savulaik veidojām,” viņš toreiz pamatoja savu lēmumu. Novembrī Diena rakstīja, ka deputāts ir paziņojis, ka negrasās kandidēt nākamajās EP vēlēšanās.

LSDSP gatavi Eiropas parlamenta vēlēšanām

Raksta autors: Artuurs Datums: March - 16 - 2009

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) valde apstiprinājusi partijas deputātu kandidātu sarakstu un 4000 zīmju programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas šogad notiks kopā ar pašvaldību vēlēšanām 6. jūnijā. Jau ziņots, ka saraksta veidošana bija uzticēta bijušajam Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Atim Lejiņam, kurš atjaunoja savu darbību politikā un LSDSP īsi pēc Jaunā gada.

A. Lejiņš ir pārliecināts, ka pulcinājis ļoti spēcīgu komandu Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstā. „Var teikt, ka mūsu lielākais trumpis ir pieredzes un jaunības apvienojums, tāpēc varēsim piedāvāt ne vien sabalansētu, bet arī modernu programmu darbībai Eiropas Parlamentā,” saka Lejiņš.

„Mūsu saraksts ir ļoti sabalansēts, tāpēc varam piedāvāt ne tikai spēcīgu programmu, kas balstīta uz visas Eiropas sociāldemokrātisko partiju kopīgo manifestu, bet arī komandu, kas var vispusīgi strādāt pie šo ideju realizācijas. Mūsu galvenie uzdevumi Eiropas Parlamentā ir panākt risinājumus, kas Latvijā atbalsosies kā enerģētikas drošības paaugstināšana, biomasa koģenerācijas staciju izveide, finansējuma palielināšanu siltināšanas programmām, ES līdzekļu novirzīšana izglītībai, zinātnei, inovācijām, kā arī strādājošo cilvēku tiesību aizsardzība, ne tikai Latvijā, bet arī Īrijā, Lielbritānijā un citās ES valstīs, kur viņi dodas darba meklējumos,” par LSDSP Eiropas Parlamenta programmu stāsta partijas ārlietu sekretārs Ervins Labanovskis, piebilstot, ka, ievēlēšanas gadījumā LSDSP darbosies Eiropas Sociāldemokrātu frakcijā.

Kā otrais numurs sarakstā ir Ervins Labanovskis - Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors. LSDSP sarakstā ir reģionālās attīstības eksperte Lolita Neilande, transporta speciālists Andris Unbedahts, finansists Andis Kokenbergs un Rīgas reģiona attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ilze Apsalone, kā arī Arnolds Laimonis Klotiņš un Osvalds Zvejsalnieks, SAF tehnikas starptautisko projektu vadītājs Māris Grīnvalds, politoloģijas studenti Irina Vojevoda, Signe Millere, Oksana Veselova un citi.

info: diena.lv

Forums “Saeimas vēlēšanas jaunā kvalitātē”

Raksta autors: Artuurs Datums: March - 16 - 2009

Forumā piedalījās 70 dalībnieku. Foruma mērķis bija analizēt, ko sabiedrībai un politiķiem dos jau pieņemtās maiņas Saeimas vēlēšanu likumā, kas aizliedz deputātu kandidātus pieteikt vairāk kā vienā vēlēšanu apgabalā, un ko dotu nākamie divi Vēlēšanu reformas biedrības (VĒL) ieteiktie grozījumi.

Februārī veiktā SKDS aptauja liecina, ka pārliecinoša daļa vēlētāju atbalsta šo pirmo Saeimā pieņemto grozījumu - 64% atbalsta likuma maiņu, 21% nevar pateikt un tikai 15% neatbalsta. Tas liecina, ka Saeimas deputāti ir uz pareizā ceļa, lai veidotu ciešākās saiknes ar vēlētājiem.

Kā nākamos soļus VĒL aicina sadalīt esošos 5 vēlēšanu apgabalus mazākos, izveidojot Latvijā 14 vēlēšanu apgabalus, un noteikt, ka vēlētājs var balsot tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā tas ir deklarējis savu dzīvesvietu.

VĒL valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš savā prezentācijā norādīja, ka mazāk kandidātu apgabalā dotu vēlētājiem labākas iespējas izvērtēt pretendentus un deputātus. Savukārt, deputātiem būtu labākas iespējas pārzināt savu apgabalu, iepazīt sava apgabala vēlētājus un uzrunāt viņus. Vēlētāji zinātu, kas viņus Saeimā pārstāv, un deputāti - ko viņi pārstāv. Uzlabotos iespējas konstruktīvam dialogam, veidotos tiešāka konkurence starp partijām un deputātiem, kā arī vēlētājiem būtu labākas iespējas prasīt atbildību par solījumu neturēšanu, uzvedību un balsojumiem Saeimā.

VĒL valdes loceklis Andris Rimša pievērsās galvenajiem iemesliem, kādēļ Saeimas vēlēšanās vajadzētu paredzēt, ka vēlētājs, tāpat kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var balsot tikai savai dzīvesvietai piederīgajā vēlēšanu iecirknī. Šī maiņa nodrošinātu vēlētāju Satversmē paredzēto vienlīdzības principu mandātu aprēķināšanā, kā arī novērstu zīmogu spiešanu pasē, kas pārkāpj Satversmes nosacījumu (6. pants), ka Saeimas vēlēšanas ir aizklātas. Tas novērstu arī iespēju politiskajās cīņās iekļaut vēlētāju pārvadājumu organizēšanu, kam vēl jo negatīvāka ietekme būtu pēc iedalījuma mazākos vēlēšanu apgabalos.

Analizējot, kādas iespējas šīs maiņas dotu vēlētājiem, sabiedriskā politikas centra PROVIDUS direktore Vita Anda Tērauda aicināja nesajaukt iespējas ar garantijām. VĒL ieteiktie uzlabojumi Saeimas vēlēšanu likumā dos lielākas iespējas sabiedrībai iesaistīties politiskajās aktivitātes, organizēt efektīvākas pirmsvēlēšanu tikšanās ar politiķiem, kā arī starp vēlēšanām uzrunāt deputātus un prasīt no viņiem atbildību par saviem vārdiem un darbiem. Sabiedrībai iespējas ir dotas - tās ir jāizmanto!

Savukārt, politologs Dr. Ivars Ijabs uzsvēra, ka, ieviešot šīs maiņas, partijām būtu izdevīgi sarakstos iekļaut reģionālos līderus. Lielākajām partijām jau šobrīd ir plašs biedru skaits visā Latvijā, bet mazākām partijām būs jāmeklē sev atbalsts tieši reģionos, jo vairs nav iespējams vairākos apgabalos vienlaicīgi izvirzīt tās pašas lokomotīves, kas aiz sevis ievilktu Saeimā “toksiskos deputātus”, kā Dr. Ijabs tos nodevēja.

info:lv.lv

Video

631739_up9qo0

Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz partijas popularitāti un pašlaik tā nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, atsaucoties “Latvijas faktu” (LF) novembrī veikto aptauju, piektdien ziņo laikraksts “Diena”.

Par TP novembrī būtu gatavi balsot 2,7% aptaujāto.
Reitingu tabulas galvgalī joprojām ir Rīgas domē valdošais Saskaņas centrs (SC), ko novembrī atbalsta 14,8% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet ir palielinājusies otras kreisās partijas - PCTVL - popularitāte (2,6%), taču Saeimā tā neiekļūtu.
SC lojālais vēlētāju loks neesot mainījies un “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis jau tagad saistībā ar 10.Saeimas vēlēšanām varot pateikt divas lietas - tās notiks oktobra pirmajā sestdienā un Saeimā kā viena no lielākajām, ja ne pati lielākā pārstāvniecība būšot SC, norāda “Diena”.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Otrā populārākā partija novembrī ir Zaļo un Zemnieku savienība (6,6%), bet trešais - “Jaunais laiks”(5,4%).
Neviena cita no koalīcijā vai Rīgas domē pārstāvetajām partijām patlaban nepārvarētu iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru. Par “Pilsonisko savienību” balsotu 4% aptaujāto, par LPP/LC - 2,9%, par “Sabiedrība Citai Politikai” - 2,6%, bet par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - tikai 2,4%.
Sociologi norāda, ka premjera pārstāvētā JL popularitāte ar katru mēnesi nedaudz krītas. “Sekas uz vēlētāju apziņu atstājusi arī tā šizofrēniskā budžeta diskusija - neviens budžetu neatzīst par labu, bet visi ir gatavi balsot,” pieļauj Freimanis.
Sociologs kā uztraucošāko minēja to, ka gandrīz 28% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.

Info: delfi.lv

Lietotājs