Kā ziņo Db.lv, Saeima pirmajā lasījumā bez debatēm atbalstījusi partiju finansēšanu no valsts budžeta.
Likumprojekts gan vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
Parlaments pirmajā lasījumā arī atbalstījis grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas liegs vēlēšanu dienā un divus mēnešus pirms tam, deputātu kandidātiem raidorganizācijās vadīt raidījumus, gatavot intervijas un reportāžas.
Jau ziņots, ka politiskās partijas valsts finansējumu varētu saņemt jau no 2011. gada jeb sākot ar 10. Saeimu.Grozījumi paredz, ka par katru 10. Saeimas vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi politiskās partijas varētu saņemt valsts finansējumu 0,50 Ls apmērā katru gadu.
Valsts finansējums dos iespēju partijām segt pašus nepieciešamākos partiju ikdienas izdevumus - atalgojumu darbiniekiem, partijas biroja uzturēšanas izmaksas, skaidroja Tieslietu ministrija. Gadījumos, ja partijas pārkāps likumu, tās zaudēs tiesības uz valsts finansējumu.
Kā ziņo portāls www.delfi.lv, pēc premjera lēmuma neslēgt divpusējo vienošanos ar Tautas partiju (TP) par neatliekamajiem darbiem “ekonomikas glābšanai” un aicinājuma turpināt kopīgu darbu valdībā, lielākais koalīcijas partneris TP trešdien nolēma atsaukt savus ministrus un pamest Valda Dombrovska (JL) Ministru kabinetu, kurš pie varas ir tikai gadu.
TP atsauc savus ministrus no valdības, žurnālistiem apstiprināja partijas līderis Andris Šķēle. Vienlaikus Šķēle atkārtoti apliecināja, ka TP negāzīs Dombrovska valdību - neierosinās un neatbalstīs valdības demisiju. Tādejādi līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Dombrovska valdība varētu strādāt mazākumā.
Viņš norādīja, ka premjera atbildes vēstulē TP nav saņēmusi atbildi pēc būtības ne uz vienu no izvirzītajiem punktiem. “Neviena rindiņa nebija pēc būtības,” sacīja Šķēle.
Viņš norādīja, ka TP aiziet opozīcijā un centīsies tajā panākt savas programmas īstenošanu. Viņš gan nenosauca potenciālos sadarbības partnerus, kas varētu palīdzēt īstenot TP priekšlikumus, norādot, ka tās varētu dažādas partijas.
Balsojumā atturējušies vien divi TP deputāti, taču visa TP frakcija vienoti aiziet opozīcijā.
TP paziņojumā medijiem pausts, ka “Dombrovska darbība ir neizlēmīga noklusēšana un laika vilkšana”. “Dombrovska atteikšanās no piedāvātās vienošanās liecina, ka turpmākais valdības kurss acīmredzot būs vērsts uz nodokļu paaugstināšanu, neefektīva valsts aparāta saglabāšanu un nepopulāru lēmumu atlikšanu pēc vēlēšanām,” pauž TP, norādot, ka “Ministru prezidents šodien tikai pastiprināja TP paustās bažas, ka pēc Saeimas vēlēšanām var atkārtoties pašvaldību vēlēšanu laikā piedzīvotais, kad premjerministrs priekšvēlēšanu periodā melo par gaidāmajiem lēmumiem”.
“Apzinoties politiskās un ekonomiskās situācijas nopietnību, Tautas partija apstiprina, ka nodrošinās politisko stabilitāti un sniegs atbalstu valdībai tajos jautājumos, kas atbilst minēto četru punktu būtībai,” norādīts TP paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Tautas partija (TP), “lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi”, pagājušā nedēļā piedāvāja premjeram parakstīt divpusēju vienošanos ar četriem punktiem. Tā paredzēja apņemšanos nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu šogad un nākamgad, līdz 1.maijam iesniegt likumprojektus par valsts pārvaldes reformu un ministriju skaita samazināšanu, līdz 1.jūnijam valdībā sākt skatīt nākamā gada budžeta projektu, kā arī nekavējoties uzsākt darbu pie Sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem. Atbildi no premjera TP gaidīja līdz trešdienai.
Koalīcijas partijas jau pirmdien noraidīja TP ierosinājumu slēgt divpusēju līgumu ar premjeru, taču Dombrovskis aicināja partnerus tuvāko divu nedēļu laikā izvērtēt TP piedāvājumu un pēc tam kopīgi lemt par visas koalīcijas atbalstu kādiem no šiem punktiem. Pret divpusēju līgumu ar premjeru asi iebilda koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šādu TP rīcību salīdzināja ar vistu, kas gatavojas perēt, savukārt JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka “ultimātus var uzstādīt sievasmātes virtuvē, nevis koalīcijas partneriem”.
Premjers trešdien sniedza atbildi TP, kurā aicināja partiju palikt valdībā un turpināt darbu, taču noraidīja līguma ieceri.
“Kaut arī tuvojas vēlēšanas un to iespaidu mēs izjutīsim arvien vairāk, par valsti patiesi atbildīga politika nedrīkst būt tikai egocentriska un ultimatīva. Viena partija nevar kļūt par politiskās stabilitātes garantu valstī, kur varas koalīcijā pārstāvētas piecas partijas. Tādēļ kopīgi uzsāktais darbs ir jāturpina, jo tā ir mūsu kā valdības partiju atbildība pret valsti kopumā un arī katrai pret saviem vēlētājiem. Aicinu Tautas partiju turpināt darbu koalīcijā līdz šīs valdības termiņa beigām!” teikts premjera vēstulē TP.
Pēc lielākās koalīcijas partijas - TP - aiziešanas no valdības, Ministru kabinets Saeimā zaudēja 19 deputātu balsis. Koalīcijai kopumā palikušas 44 balsis (”Pilsoniskā Savienība” - 7, “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK - 5, JL - 15, ZZS - 17), taču deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) ilgstoši slimo un sēdes neapmeklē. Vēl valdība var rēķināties ar trīs SCP deputātu atbalstu.
Pašlaik opozīcijā esošajai LPP/LC, ar kuru JL plāno sākt sarunas par dalību valdībā, ir desmit deputātu balsis.
Kā ziņo delfi.lv , partiju kases joprojām ir visai tukšas, lai gan šā gada rudenī notiks Saeimas vēlēšanas. Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija, februārī vislielākos ziedojumus saņēmusi partija “Jaunais laiks”, kurai saziedoti 7097 latu. Katrs pa 2000 latu ziedojis Jānis Bankovičs un Valmieras domes deputāts Andris Kabraks, bet katrs pa 1000 latu partijai ziedojuši Sigords Stradiņš un Dace Pētersone. Savukārt Guntis Mačukāns partijai noziedojis “apaļu” santīmu.
Otrajā vietā ziedojumu apmēra ziņā februārī ierindojusies Zaļo un zemnieku savienība, kurai ziedoti 4000 latu. Tos ziedojis Elmārs Švēde.
Trešo vietu ziedojumu apmēru ziņā februārī dala Tautas partija un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Katrai no šīm partijām pagājušajā mēnesī saziedoti 2000 latu. Tautas partijai lielākais ziedojums - 1500 latu apmērā - bijis no Valmieras pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Ričarda Gailuma, bet LSDSP visvairāk ziedojusi Diāna Jakubovska - 1000 latu.
Centriskā partija “Latvijas Zemnieku savienība” februārī ziedojumos saņēmusi 800 latu, partija “Pilsoniskā savienība” - 684 latus, politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pagājušajā mēnesī ziedojumos saņēmusi vien 560 latus, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - 500 latus.
Savukārt Latviešu Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija “LPP/LC”, partija “Sabiedrība citai politikai” un partija “Saskaņas centrs” pagājušajā mēnesī ziedojumos nav saņēmušas ne santīma.
Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz partijas popularitāti un pašlaik tā nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, atsaucoties “Latvijas faktu” (LF) novembrī veikto aptauju, piektdien ziņo laikraksts “Diena”.
Par TP novembrī būtu gatavi balsot 2,7% aptaujāto.
Reitingu tabulas galvgalī joprojām ir Rīgas domē valdošais Saskaņas centrs (SC), ko novembrī atbalsta 14,8% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet ir palielinājusies otras kreisās partijas - PCTVL - popularitāte (2,6%), taču Saeimā tā neiekļūtu.
SC lojālais vēlētāju loks neesot mainījies un “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis jau tagad saistībā ar 10.Saeimas vēlēšanām varot pateikt divas lietas - tās notiks oktobra pirmajā sestdienā un Saeimā kā viena no lielākajām, ja ne pati lielākā pārstāvniecība būšot SC, norāda “Diena”.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Otrā populārākā partija novembrī ir Zaļo un Zemnieku savienība (6,6%), bet trešais - “Jaunais laiks”(5,4%).
Neviena cita no koalīcijā vai Rīgas domē pārstāvetajām partijām patlaban nepārvarētu iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru. Par “Pilsonisko savienību” balsotu 4% aptaujāto, par LPP/LC - 2,9%, par “Sabiedrība Citai Politikai” - 2,6%, bet par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - tikai 2,4%.
Sociologi norāda, ka premjera pārstāvētā JL popularitāte ar katru mēnesi nedaudz krītas. “Sekas uz vēlētāju apziņu atstājusi arī tā šizofrēniskā budžeta diskusija - neviens budžetu neatzīst par labu, bet visi ir gatavi balsot,” pieļauj Freimanis.
Sociologs kā uztraucošāko minēja to, ka gandrīz 28% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.
Kā ziņo Db.lv, Saeima pirmajā lasījumā bez debatēm atbalstījusi partiju finansēšanu no valsts budžeta.
