Vēlēšanas.info

Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz partijas popularitāti un pašlaik tā nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, atsaucoties “Latvijas faktu” (LF) novembrī veikto aptauju, piektdien ziņo laikraksts “Diena”.

Par TP novembrī būtu gatavi balsot 2,7% aptaujāto.
Reitingu tabulas galvgalī joprojām ir Rīgas domē valdošais Saskaņas centrs (SC), ko novembrī atbalsta 14,8% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet ir palielinājusies otras kreisās partijas - PCTVL - popularitāte (2,6%), taču Saeimā tā neiekļūtu.
SC lojālais vēlētāju loks neesot mainījies un “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis jau tagad saistībā ar 10.Saeimas vēlēšanām varot pateikt divas lietas - tās notiks oktobra pirmajā sestdienā un Saeimā kā viena no lielākajām, ja ne pati lielākā pārstāvniecība būšot SC, norāda “Diena”.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Otrā populārākā partija novembrī ir Zaļo un Zemnieku savienība (6,6%), bet trešais - “Jaunais laiks”(5,4%).
Neviena cita no koalīcijā vai Rīgas domē pārstāvetajām partijām patlaban nepārvarētu iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru. Par “Pilsonisko savienību” balsotu 4% aptaujāto, par LPP/LC - 2,9%, par “Sabiedrība Citai Politikai” - 2,6%, bet par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - tikai 2,4%.
Sociologi norāda, ka premjera pārstāvētā JL popularitāte ar katru mēnesi nedaudz krītas. “Sekas uz vēlētāju apziņu atstājusi arī tā šizofrēniskā budžeta diskusija - neviens budžetu neatzīst par labu, bet visi ir gatavi balsot,” pieļauj Freimanis.
Sociologs kā uztraucošāko minēja to, ka gandrīz 28% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.

Info: delfi.lv

Trīs dienas pirms 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iepriekšējā balsošanā varēs nobalsot vēlētāji, kuri sestdien, vēlēšanu dienā, to izdarīt nevarēs. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību un EP vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Tas nozīmē, ka jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ir norādītas vēlētājiem izsūtītajos paziņojumos. Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot, arī piezvanot pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999 vai ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā.

Piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. To var izdarīt, balsojot pa pastu, ja vēlētāji ir pieteikušies balsošanai pa pastu. Par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs nobalsot nevarēs. EP vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, var balsot arī par šīs valsts EP kandidātiem, bet tādā gadījumā viņi zaudē iespēju vēlēt par Latvijas EP sarakstiem. EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kuras atrodas apcietinājumā, ja līdz 17.maijam tās reģistrējušās balsošanai pa pastu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka iepriekšējā balsošana visos vēlēšanu iecirkņos notiks vienā laikā. Vēlēšanu iecirkņi 3.jūnijā būs atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4.jūnijā — no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet 5.jūnijā — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu dienā,

6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Jau no 27.maija vēlētāji, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja tā vēlēšanu dienā būs sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

No 27.maija varēja pieteikties arī balsošanai slimnīcās EP vēlēšanās. Tajās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, un visā valstī būs vienāda satura vēlēšanu zīmes, informē CVK. Pieteikumi jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirknī, kurš organizēs balsošanu slimnīcā.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiek 109 novadu un deviņu lielo pilsētu teritorijās, kas ir mazākais pašvaldību skaits, kādā līdz šim ir notikušas vietējās vēlēšanas. Līdzšinējos pagastos vairs nebūs vēlētas vietējās varas, bet gan pagasta pārvaldes vadītājs.

info: Diena.lv , cvk.lv

Gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varētu piedalīties rekordzems vēlētāju skaits, jo tikai viena trešdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju plāno piedalīties jūnija vēlēšanās, teikts oficiālajos aptaujas rezultātos, kas otrdien nonāca aģentūras AFP rīcībā.

“Eirobarometra” aptauja, kas tika veikta janvārī un februārī 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, liecina, ka mazinās uzticība ES institūcijām un vēlēšanās gatavojas piedalīties tikai 34% no 27 218 aptaujātajiem pilsoņiem.

Aģentūras AFP rīcībā bija nonākuši aptaujas nepublicētie secinājumi, kuros uzsvērts, ka rezultāti ir pāragri, lai spriestu par vēlētāju aktivitāti visā Eiropā paredzētajās 7.jūnija vēlēšanās.

Vairākums aptaujāto jeb 53% paziņoja, ka “neinteresējas” par Eiropas vēlēšanām.

Vēl vairāk satrauc tas, ka 62% uzskata, ka nav jēgas vēlēt, jo tas neko nemainīs, bet 55% teica, ka Eiropas Parlaments, ko veido pārstāvji no katras dalībvalsts, “pietiekami nerisina problēmas, kuras attiecas uz mani”.

2004.gada vēlēšanās piedalījās 45,7% elektorāta, kas bija rekordzems rādītājs un par četriem punktiem zemāks salīdzinājumā ar 1999.gada skaitļiem.

To cilvēku skaits, kuri šoreiz plāno balsot, samazinās jau šogad un ir krities par trim punktiem no 2008.gada beigās reģistrētajiem 37%. Neapmierināto vēlētāju prātus galvenokārt nodarbina ekonomiskā krīze un pieaugošais bezdarbs.

Kopskaitā 57% respondentu jeb par 10 punktiem vairāk nekā pagājušajā aptaujā galvenokārt ir nobažījušies par bezdarbu, tam seko inflācija un dzīves dārdzība (52%).

Uzticība parlamentam, kuram ir palātas Briselē un Strasbūrā, kritusies līdz 45% un ir par sešiem punktiem mazāka salīdzinājumā ar pagājušo aptauju, bet uzticība Eiropas Komisijai kritusies līdz 42%.

Uzticība Eiropas Centrālajai bankai, kas nosaka procentlikmes 16 eirozonas valstīs, kritusies līdz 39%.

Info: diena.lv

Partija «Visu Latvijai!» ceturtdien Centrālajā Vēlēšanu komisijā iesniedza Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu. Sarakstā ar pirmo numuru kandidēs Saeimas deputāts, publicists Visvaldis Lācis, bet ar otro - Latvijas Universitātes starptautisko tiesību asociētais profesors Aivars Fogels.

Sarakstu pārstāvēs arī Lundas universitātes Medicīnas fakultātes docents Mārtiņš Kālis un LLU zinātniskā institūta pētnieks, lauksaimniecības zinātņu maģistrs Imants Jansons, kuri abi šajā akadēmiskajā mācību gadā aizstāvēs doktora disertāciju, porālu «Apollo» informēja partijas vadītājs Raivis Dzintars.

Sarakstā iekļauti arī starptautisko tiesību maģistrs Ieva Betkere, zvērināti advokāti Zane Velmere un Vigo Krastiņš, kā arī jurists, maģistrantūras students Arvīds Balodis.

«Esam pārliecināti, ka «Visu Latvijai!» komanda ir spējīga pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses stingrāk un pārliecinošāk par visiem. Ja mūsu pārstāvji tiks ievēlēti Eiropas Parlamentā, tad Eiropas līmenī tiks pacelts ne vien jautājums par komunisma nosodīšanu un pielīdzināšanu nacismam, bet arī par Baltijas valstu okupācijas seku novēršanu, tai skaitā dekolonizāciju. Esam gatavi iestāties par Eiropas valstu vienlīdzību, kas nav savienojama ar Lisabonas līguma esošo redakciju. Tāpat Eiropas nākotni redzam brīvu no modificētās pārtikas un ekoloģiski tuvredzīgas saimniekošanas. «Visu Latvijai!» priekšvēlēšanu lozungs ir «Nacionāla valsts - pamats nākotnes Eiropai». Katrs mūsu cilvēku solis Eiropas Parlamentā būs pakārtots šim uzstādījumam,» norādīts partijas paziņojumā.

info: apollo.lv, bilde: visulatvijai.lv

SC saraksta augšgalā būs Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un SC valdes loceklis Alfrēds Rubiks un SC Saeimas deputāti Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs un Sergejs Mirskis.

Tālāk sarakstā iekļauti Armands Strazds, Anita Jākobsone, deputāts Aleksandrs Mirskis, Vladimirs Karoļs, Anatolijs Pešehonovs, deputāts Ivans Klementjevs, Regīna Ūdre, deputāts Andrejs Klementjevs, Vija Slišāne, deputāts Valērijs Agešins, Valdis Blūzma un deputāts Jānis Tutins.

SC programmā Eiropas Parlamenta vēlēšanām minēts sociālais taisnīgums un labklājība vienotā Eiropā, izstrādājot stingrākus Eiropas Savienības (ES) normatīvos aktus sociālajā jomā un veicinot nodarbinātību. Programmā arī uzsvērtas cilvēka tiesības kā ES pamatvērtība, veicinot visu veidu diskriminācijas izskaušanu.

Apollo.lv

Mums ir izkropļots priekšstats, ka jālobē sava partija, jo jālobē sava valsts un Eiropas nākotne, nevis atsevišķas sīkpartijas, saka Georgs Andrejevs, kurš negrasās kļūt par Sabiedrības citai politikai (SCP) biedru, lai arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēs no šī saraksta.

EP G.Andrejevs tika ievēlēts no Latvija ceļa, taču pērnā gada novembrī no partijas izstājās, kad LC apvienojās ar LPP/LC. “Tā nav partija, kuru mēs savulaik veidojām,” viņš toreiz pamatoja savu lēmumu. Novembrī Diena rakstīja, ka deputāts ir paziņojis, ka negrasās kandidēt nākamajās EP vēlēšanās.