Vēlēšanas.info

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) valde apstiprinājusi partijas deputātu kandidātu sarakstu un 4000 zīmju programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas šogad notiks kopā ar pašvaldību vēlēšanām 6. jūnijā. Jau ziņots, ka saraksta veidošana bija uzticēta bijušajam Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Atim Lejiņam, kurš atjaunoja savu darbību politikā un LSDSP īsi pēc Jaunā gada.

A. Lejiņš ir pārliecināts, ka pulcinājis ļoti spēcīgu komandu Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstā. „Var teikt, ka mūsu lielākais trumpis ir pieredzes un jaunības apvienojums, tāpēc varēsim piedāvāt ne vien sabalansētu, bet arī modernu programmu darbībai Eiropas Parlamentā,” saka Lejiņš.

„Mūsu saraksts ir ļoti sabalansēts, tāpēc varam piedāvāt ne tikai spēcīgu programmu, kas balstīta uz visas Eiropas sociāldemokrātisko partiju kopīgo manifestu, bet arī komandu, kas var vispusīgi strādāt pie šo ideju realizācijas. Mūsu galvenie uzdevumi Eiropas Parlamentā ir panākt risinājumus, kas Latvijā atbalsosies kā enerģētikas drošības paaugstināšana, biomasa koģenerācijas staciju izveide, finansējuma palielināšanu siltināšanas programmām, ES līdzekļu novirzīšana izglītībai, zinātnei, inovācijām, kā arī strādājošo cilvēku tiesību aizsardzība, ne tikai Latvijā, bet arī Īrijā, Lielbritānijā un citās ES valstīs, kur viņi dodas darba meklējumos,” par LSDSP Eiropas Parlamenta programmu stāsta partijas ārlietu sekretārs Ervins Labanovskis, piebilstot, ka, ievēlēšanas gadījumā LSDSP darbosies Eiropas Sociāldemokrātu frakcijā.

Kā otrais numurs sarakstā ir Ervins Labanovskis - Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors. LSDSP sarakstā ir reģionālās attīstības eksperte Lolita Neilande, transporta speciālists Andris Unbedahts, finansists Andis Kokenbergs un Rīgas reģiona attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ilze Apsalone, kā arī Arnolds Laimonis Klotiņš un Osvalds Zvejsalnieks, SAF tehnikas starptautisko projektu vadītājs Māris Grīnvalds, politoloģijas studenti Irina Vojevoda, Signe Millere, Oksana Veselova un citi.

info: diena.lv

Aptaujas liecina, ka vairākums jeb 80% Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti šogad jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, un tas ir viszemākais ieinteresētības rādītājs starp bloka dalībvalstīm, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra “Eurobarometer” jaunākais pētījums.

Tikai 19% respondentu Latvijā norāda, ka ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) par gaidāmajām EP vēlēšanām interesi izrāda 44% respondentu. Šādu nostāju pauž arī 36% Igaunijas iedzīvotāju un 44% Lietuvas iedzīvotāju.

Visvairāk ieinteresēti gaidāmajās vēlēšanās ir Īrijas un Nīderlandes iedzīvotāji.

Vienlaikus 28% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka obligāti piedalīsies EP vēlēšanās. Tikpat liels skaits respondentu arī vidēji ES norāda, ka obligāti piedalīsies gaidāmajās vēlēšanās.

Kā ziņots, EP vēlēšanas Latvijā notiks šā gada 6.jūnijā vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Latvijai vēlēšanās jāsadala astoņi EP deputātu mandāti.

“Pilsoniskās savienības (PS) piedāvātajam kandidātu sarakstam uz Eiropas Parlamentu ir jābūt tikpat spēcīgam kā sarakstam Rīgā, kur priekšgalā ir viens no partijas vadītājiem Ģirts Valdis Kristovskis un tikpat kompetentam kā Pilsoniskās savienības piedāvājumam novados, kur startē pieredzējuši un profesionāli cilvēki,” par šādu principu sarakstu veidošanā piektdien vienojusies partijas valde.

S.Kalniete prognozē, ka viens no svarīgākajiem EP uzdevumiem būs lauksaimniecības politikas reforma. “Latvijas zemniekiem šajā situācijā beidzot ir jāsajūt, ka kāds tiešām ir spējīgs pārstāvēt viņu intereses Eiropā. Viņiem nepieciešams arī godīgs un saprotams skaidrojums, kurp virzās Eiropas lauksaimniecības politika un kā tajā ilglaicīgi atrast savu vietu,” uzskata S.Kalniete.

Diena.lv

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas.

Kandidātu sarakstu iesniegšana

Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu  iesniegšana notiks no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

Vēlētāju reģistrs

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

Vēlētāju saraksti tiks veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu no 23. līdz 28.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu jāizsūta paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Plānots, ka savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni.

Līdz 12.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni uz citu. Pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanās pavisam būs 118 vēlēšanu apgabali, kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām.

Balsošanas kārtība

Vēlēšanu dienā, sestdien, 2009.gada 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.

No 3.līdz 5.jūnijam vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana.

Tāpat vēlētājiem, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju vēlētāji varēs izmantot, ja vēlēšanu dienā atradīsies sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

Piedalīties EP  un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, šiem pilsoņiem jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.

Savukārt piedalīties EP vēlēšanās un balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem varēs tie citu ES dalībvalstu vēlētāji, kuri līdz 7.maijam reģistrēsies vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vienlaikus tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, balsojot pa pastu. Līdz 25.aprīlim pasta balsošanas pieteikumus pieņems Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, bet līdz 7.maijam pieteikumus varēs iesniegt vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Reģistrēties balsošanai pa pastu varēs gan personiski, gan nosūtot attiecīgu pieteikumu pa pastu.

EP vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja balsot vai nu par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem, vai attiecīgās ES dalībvalsts EP deputātu kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju vēlētājiem EP vēlēšanām jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un vēlēšanās jāpiedalās saskaņā ar šīs valsts vēlēšanu nosacījumiem. Jāievēro, ja vēlētājs izvēlas šo iespēju, tad viņš zaudē tiesības balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem un tiek svītrots no Latvijas vēlētāju saraksta.

Tāpat jāatceras, ka vēlētāji, kuri dzīvo ārvalstīs, nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Pasta balsošanai jāreģistrējas līdz 17.maijam vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā.

info: cvk