Vēlēšanas.info

Lai gan Saeimā pieņemtie grozījumi likumos, kas reglamentē aģitāciju pirms vēlēšanām, ir labāki “nekā nekas”, tomēr ir iespējamas problēmas to piemērošanā dzīvē, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.

Vilks šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja, ka problēmas varētu sagādāt plašā priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija. Likumos KNAB priekšniekam paredzētas tiesības apturēt nelikumīgu priekšvēlēšanu aģitāciju, tādēļ plašā definīcija jau priekšvēlēšanu periodā var izraisīt strīdus starp KNAB un politiskajām partijām.

Otra problēma pieņemto likumu piemērošanā varētu rasties no tā, ka pirms likumu grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā no trešo personu izņēmumiem tika iekļauti partiju biedri, proti, tagad partiju biedri varēs uzstāties kā trešās personas, ja vien viņi nebūs deputātu kandidāti. Zatleru tikšanās laikā interesējis gan vērtējums par pieņemtajiem likumu grozījumiem, gan arī veids, kā tos varēs piemērot dzīvē.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, kā arī grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.

Likumā par “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” reglamentēta tā saucamā trešo personu aģitācija. Grozījumi nosaka, ka trešās personas ir ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kas savā vārdā veic aģitāciju. Šie cilvēki aģitācijai varēs tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas, kas patlaban ir 2700 lati.

Minētie grozījumi vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam.

info: diena.lv , LETA

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas.

Kandidātu sarakstu iesniegšana

Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu  iesniegšana notiks no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

Vēlētāju reģistrs

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

Vēlētāju saraksti tiks veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu no 23. līdz 28.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu jāizsūta paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Plānots, ka savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni.

Līdz 12.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni uz citu. Pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanās pavisam būs 118 vēlēšanu apgabali, kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām.

Balsošanas kārtība

Vēlēšanu dienā, sestdien, 2009.gada 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.

No 3.līdz 5.jūnijam vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana.

Tāpat vēlētājiem, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju vēlētāji varēs izmantot, ja vēlēšanu dienā atradīsies sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

Piedalīties EP  un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, šiem pilsoņiem jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.

Savukārt piedalīties EP vēlēšanās un balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem varēs tie citu ES dalībvalstu vēlētāji, kuri līdz 7.maijam reģistrēsies vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vienlaikus tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, balsojot pa pastu. Līdz 25.aprīlim pasta balsošanas pieteikumus pieņems Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, bet līdz 7.maijam pieteikumus varēs iesniegt vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Reģistrēties balsošanai pa pastu varēs gan personiski, gan nosūtot attiecīgu pieteikumu pa pastu.

EP vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja balsot vai nu par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem, vai attiecīgās ES dalībvalsts EP deputātu kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju vēlētājiem EP vēlēšanām jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un vēlēšanās jāpiedalās saskaņā ar šīs valsts vēlēšanu nosacījumiem. Jāievēro, ja vēlētājs izvēlas šo iespēju, tad viņš zaudē tiesības balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem un tiek svītrots no Latvijas vēlētāju saraksta.

Tāpat jāatceras, ka vēlētāji, kuri dzīvo ārvalstīs, nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Pasta balsošanai jāreģistrējas līdz 17.maijam vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā.

info: cvk

Politiskās partijas pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu kampaņā varēs tērēt 32 santīmus uz vienu vēlētāju, bet Eiropas parlamenta vēlēšanās - 6 santīmus uz vienu vēlētāju. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās partijas drīkstēja tērēt 20 santīmus par vienu vēletāju. Tādus aprēķinus publiskojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Partijas nedrīkstēs pārsniegt noteiktās summas priekšvēlēšanu izdevumiem laika posmā no 7.februāra līdz 6.jūnijam, kad notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Piemēram, Rīgas domes vēlēšanās tie būs 122 368 latu, visās deviņās republikas pilsētās kopā – 204 877 latu, visās Latvijas pašvaldībās kopā – 450 558 latu.

Saskaņā ar partiju finansēšanas likumu no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi attiecas uz izdevumiem pa reklāmas izvietošanu, pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partijas drīkstēja izlietot ne vairāk par 20 santīmiem uz vienu vēlētāju. Turklāt šis apmēra ierobežojums tika attiecināts uz visiem priekšvēlēšanu izdevumiem.

Aprēķini liecina, ka summas apmērs Eiropas Parlamenta vēlēšanās nedrīkst pārsniegt 88 990,97 latus (jeb 5,97 santīmus uz vēlētāju), savukārt pašvaldību vēlēšanās – 31,84 santīmus uz katru vēlētāju attiecīgajā teritorijā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

info: diena.lv , bilde: apollo.lv

15.janvārī Saeima, visticamāk, pieliks punktu jaunajam priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumam. Darbs pie trim ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju saistītiem likumiem sākās neilgi pēc skandalozās 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas, kuras pamanāmākais elements bija tā saucamās pozitīvisma kampaņas. Starta šāvienu pārmaiņām raidīja trīs koalīcijas partijas, kas nāca klajā ar iniciatīvu ļaut vēlēšanu kandidātiem turpmāk vēlēšanām tērēt neierobežotu līdzekļu daudzumu (t.i., atteikties no priekšvēlēšanu tēriņu griestiem). Divus gadus vēlāk situācija ir būtiski mainījusies. Ideju par tēriņu griestu atcelšanu publiski neviena partija vairs neaizstāv. Pat vēl vairāk — ar 15.janvāra grozījumiem varētu tikt atrisinātas pat tās problēmas, kurām iepriekšējo sasaukumu deputāti baidījās ķerties klāt.

Taču vispirms par priekšvēlēšanu tēriņu “griestiem”, kas tika reformēti vēl 2008.gada jūlijā. Galvenās izmaiņas: par vairāk nekā 50% tika palielināta partiju priekšvēlēšanu tēriņiem atļautā maksimālā summa, turklāt ierobežojumi tika attiecināti nevis uz visām partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet tikai dažām (svarīgākās — reklāmas izvietošana, sponsorēšana, pasta izdevumi). Šajos jautājumos politiskais kompromiss netika sasniegts, kaut arī partijas, ilgi un smagi kaulējoties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, konsensam bija ļoti tuvas, — sarunu beigās izpratnes par pieņemamiem tēriņu griestiem savstarpēji atšķīrās aptuveni par 50 000 latu.

Panākto risinājumu es vērtēju pozitīvi. Providus veiktais iepriekšējo Saeimas vēlēšanu monitorings liecināja, ka vismaz piecām partijām līdzšinējie (2004.gada sākumā noteiktie) tēriņu griesti bija pārāk zemi — proti, partijas vai nu pārtērēja atļauto summu, vai bija tuvu pārtēriņam. Lai ierobežojumi varētu sekmīgi funkcionēt, tiem jābūt sakņotiem reālajā dzīvē. Ja griesti ir daudz par zemu partijām, kam ir pieejami lieli naudas resursi, tās pastiprināti meklēs iespējas, kā no ierobežojumiem izvairīties, un no šādas sistēmas labuma nebūs nevienam. Saeimas apstiprinātais risinājums (griesti — aptuveni Ls 460 000) ļauj partijām vēlēšanu laikā tērēt summas, kas vairākkārt pārsniedz to starpvēlēšanu gadu ienākumus, taču — un tas, manuprāt, ir galvenais! — joprojām novērš miljoniem latu vērtas kampaņas, kādas redzējām 2002.gada Saeimas vēlēšanās.

Pašvaldību vēlēšanas

Diskusijās Saeimas komisijās ik pa laikam tika pieminēti scenāriji, kuru juridiskais vērtējums joprojām būs sarežģīts. Piemēram, pēc kādiem kritērijiem noteikt, vai medijam iesniegtais reklāmas rullītis, kurā pausts atbalsts kādām vērtībām, ir vai nav priekšvēlēšanu aģitācija? Vai par ziedojumu partijai būtu jāuzskata tāds reklāmas klips, kuru savā vārdā izvieto kāda privātpersona, bet ir droši zināms, ka izvietošana ir saskaņota ar attiecīgo politisko partiju? Šādu situāciju vērtējums ir neizbēgami atkarīgs no katras konkrētās situācijas apstākļiem. Saeimas deputāti nebija gatavi tām paredzēt precīzāku regulējumu. Tādēļ to korektai juridiskai interpretācijai joprojām būs jāvadās pēc konstitucionāliem principiem un partiju finanses regulēšanas mērķiem. Domāju, ka pēc 2006.gada vēlēšanu mācības, partijas ir sapratušas, ka ikvienam vārdam partiju finanses un kampaņas regulējošajos likumos ir liela nozīme — izvērsta regulējuma neesamība nenozīmē, ka viss ir atļauts.

Laika trūkums liedza 15.janvāra likuma grozījumus noslīpēt līdz galam. Deputāti vienojās iedarbināt jaunos mehānismus jau līdz jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai pārbaudītu to dzīvotspēju un nepieciešamības gadījumā pirms 2009.gada Saeimas vēlēšanām paspētu vēlreiz šo regulējumu pārskatīt.

15.janvāra jauninājumi

15.janvārī Saeima lems par būtiskiem jauninājumiem priekšvēlēšanu kampaņās. Ilgstošas kompromisu meklēšanas rezulātā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nonāca pie risinājuma pašām akūtākajām iepriekšējo vēlēšanu problēmām.

1. Tā saukto trešo personu problēmai (kad politisko reklāmu izvieto nevis pati partija, bet gan kāda cita organizācija vai pat privātpersona). Deputāti izvēlējās vienkāršu (iespējams, pat pārāk vienkāršotu!) risinājumu šai sarežģītajai problēmai — proti, noteikt šādu kampaņu izdevumu griestus 15 minimālo mēnešalgu apmērā, neuzliekot reklāmas izvietotājiem citas prasības.

2. Vienlīdzīgiem nosacījumiem politisko reklāmu cenām. Lai novērstu 2005.gada pašvaldību vēlēšanu pieredzes atkārtošanos, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viena politiska partija bija ieguvusi milzīgas reklāmas izvietošanas atlaides, jaunais regulējums paredz pienākumu medijiem laikus publiski paziņot politiskās reklāmas cenas un aizliedz no šīs cenas atkāpties.

3. Reaģējot uz Augstākās tiesas 2006.gada blaku lēmumu, kur norādīts uz efektīva vēlēšanu norises kontroles mehānisma trūkumu, Saeimas komisijai izdevās par šādu mehānismu vienoties. Mehānisma divi būtiskākie elementi: 1) mediju pienākums visus politiskās reklāmas izvietošanas līgumus nosūtīt KNAB); 2) KNAB pilnvaras pārtēriņa gadījumā apturēt partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Aiz iekavām

Pagaidām bez skaidra regulējuma paliek vēl vesela svarīgu jautājumu virkne, piemēram, iespējamie aģitācijas gadījumi pašvaldībai piederošajos medijos, partijām piešķirtā brīvā raidlaika reforma, partiju popularitātes reitingu publiskošanas nosacījumi neilgi pirms vēlēšanām. Šo jautājumu risināšana dažu gadu laikā ir jau vairākkārt tikusi atlikta, cerams, ka vismaz līdz 9.Saeimas vēlēšanām arī tiem tiks izveidots regulējums. Uz vēlāku laiku gan nedrīkst atlikt sankciju ieviešana par jaunās sistēmas pārkāpumiem.

Visbeidzot vērts pieminēt vēl kādu svarīgu 15.janvāra jauninājumu — proti, deputāti vienojās dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā atteikties no politiskajām reklāmām. Tieši šāds “pārdomu periods” vēlētājiem bija maksimums, kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības deputātu vairākums bija gatavs atbalstīt.

Kopumā komisijas darbs, visu 2008.gadu strādājot pie jaunā regulējuma, ir bijis pārsteidzoši konstruktīvs. Par pozitīvu rezultātu šajā gadījumā liecina arī tas, ka visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir izdevīgāk, lai jaunais regulējums tiktu pieņemts, nevis saglabāts vecais. Brutāla likuma ignorēšana vai cenšanās izlavierēt caur regulējuma juridiskajām finesēm joprojām ir iespējama. Taču ir gandrīz skaidrs, ka tādā gadījumā nākamais referendums būtu par politiskās reklāmas aizliegšanu.

Iveta Kažoka , Providus pētniece, Diena.lv

Visu šo gadu 160 tūkstošos mājokļu pie sienas būs Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) logo un tūkstošiem cilvēku vismaz reizi dienā uz to paskatīsies. Teorētiski tik lielu auditoriju, samaksājot mazāk nekā 20 tūkstošu latu, turklāt neiekļaujot tos aģitācijas izdevumos, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu gadā var sasniegt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), pateicoties sava vadītāja Mārtiņa Rozes hobijam. Savā tradicionālajā kalendārā (metiens — 160 000 eksemplāru) Latvijas Avīze (LA) šogad nolēmusi izmantot zemkopības ministra M.Rozes fotogrāfijas. Dažus pēdējos gadus kalendāra izdošanu atbalstīja Latvijas krājbanka, tagad to nomainījusi ZZS. Līdz februāra sākumam, kad būs jāsāk uzskaitīt visus ar vēlēšanām saistītos tēriņus un ienākumus, nesnauž arī citi: interneta vidē ar jauniem ieročiem cīņā par Rīgas domi jau iesaistījušās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un Pilsoniskā savienība (PS).

Katru mēnesi LA kalendārā rotā četri M.Rozes radīti foto (ainavas un klusās dabas), bet starp svinamo un piemiņas dienu sarakstu un lauku darbu kalendāru gozējas apvienību veidojošo LZS un LZP simbolika. Lapas apakšā dažos tēlainos teikumos izsacīts konkrētā mēneša raksturojums, zem kura parakstās kāds no ZZS pašvaldību vadītājiem vai Saeimas deputātiem. “Augusts Latvijā izsenis ir nozīmīgs mēnesis — ražas vākšanas laiks, kas latviešu zemniekam ir kā atskaites brīdis par padarīto un laiks pārdomām par nākotnē darāmo,” kā piemēru var minēt ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa atziņu zem gliemeža tuvplāna.

ZZS ziedo aktīvāk

Lai par velti nodrošinātu kalendāru LA janvāra abonentiem, ZZS izdevumam pārskaitīja 18 tūkstošu latu, Dienai sacīja M.Roze. Iespējams, tā ir tikai sakritība, ka ZZS kā apvienībai (neskaitot LZS un LZP atsevišķi saņemto), kas 2007.gadā ziedojumos saņēma vien 1500 latu, pērn saziedots 26 619 latu. Būtisku ieguldījumu devuši daži lielie ziedotāji. Trīs tūkstošus latu maijā apvienībai atvēlējis kāds Roberts Apsītis, kurš pērn oktobrī Ls 7000 ziedoja to veidojošajai partijai LZS. Savukārt jūlijā Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bauze-Krastiņš apvienībai ziedoja 9500 latu, bet ZZS ģenerālsekretārs un va/s Latvijas valsts meži valdes loceklis Kārlis Boldiševics — 3600 latu. M.Roze paša vadītajai apvienībai pērn astoņos piegājienos kopā piešķīra 2700 latu.

Kalendāru M.Roze paguva izreklamēt arī LNT Prāta bankas labdarībai veltītajā raidījumā 20.decembrī. Sabiedrībā pazīstami cilvēki tika aicināti pie “darījumu galda”, lai vāktu naudu Valmieras vājdzirdīgo skolas skolēniem.

M.Roze, aicināts pastāstīt par sevi, nepieminēja amatu ZM, bet stādījās priekšā kā ZZS priekšsēdis. “Tas aizņem lielu daļu no mana pamatdarba,” viņš sacīja un piebilda, ka viņam arī ļoti patīk Latvijas daba, ko cenšas “iemūžināt kadrā”. “Nākamajam gadam būs viens tāds jauks kalendārs ar skatiem ar Latvijas dabu,” raidījumā stāstīja ministrs.

Raidījuma producenta Mēmais šovs direktors Kaspars Vanags stāsta, ka vēlējušies ierakstam kā dalībniekus aicināt “dziedātāju, aktieri un politiķi”. Piedāvājums izteikts vairākiem ministriem, un M.Roze piekritis. “Viņš nebija vienīgais, aicinājām visus, jo mēs viņus nešķirojam,” apgalvo K.Vanags.

Aģitācijas likuma vēl nav

Citām partijām, kas priekšvēlēšanu cīņā arī iesaistījušās netradicionālā veidā — ar īpaši veidotiem interneta portāliem, tēriņi pagaidām bijuši mazāki. LSDSP izveidojusi portālu nakotnesriga.lv, bet PS — mājaslapu rigasmers.lv. PS arī pasteigusies jau pusgadu pirms vēlēšanām ar vides reklāmu rīdziniekiem atrādīt savu galvaspilsētas mēra kandidātu Ģirtu Valdi Kristovski.

LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis stāsta, ka portāla izveidošana izmaksājusi līdz 1000 latiem, savukārt saturu veido partijas biroja cilvēki. “Tā nav nekāda sabiedriska organizācija vai trešā persona, to veidojam mēs — LSDSP. Viss, kas būs jāuzrāda kā priekšvēlēšanu tēriņi, tiks uzrādīts,” viņš sola.

PS preses sekretāre Dace Balode pastāstīja, ka rigasmers.lv partijai izmaksāja apmēram 400 latu: par dizainu un programmēšanu. Tās saturs pagaidām gan ir visai askētisks — lapas lasītāju atbildes uz jautājumu “Ko tu mainītu, ja būtu Rīgas mērs?”, taču D.Balode apgalvo, ka vēlāk tas tiks attīstīts. Iespējams, ka tas notiks jau pēc 120 dienu priekšvēlēšanu termiņa sākuma.

“Izvērtējot vēlēšanu deklarācijās sniegtās ziņas, jāsecina, ka partijas pārsvarā norāda savus ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītos izdevumus, taču ne vienmēr tiek iekļauti izdevumi par reklāmas vai citu aģitācijas materiālu izvietošanu, kas radušies deputātu kandidātiem, partiju biedriem,” stāsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Viņš uzsver, ka Saeimā vēl joprojām nav pieņemts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kam jānosaka vairākas būtiskas lietas, piemēram, kas būs uzskatāmas par trešajām personām, kādi būs priekšvēlēšanu aģitācijas elementi. “No likumā noteiktajiem principiem būs atkarīgs, ko uzskatīt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un ko par reklāmu, uz ko attiecināt tās izvietošanai radušos izdevumus — partiju vai kādu tā saukto trešo personu,” skaidro KNAB pārstāvis.

Lauku Avīze, Diena.lv ,

Zatlers pēc vakardienas notikumiem Vecrīgā secinājis, ka iemesls grautiņiem bija katastrofāli zemā iedzīvotāju uzticība valsts varai un amatpersonām, tāpēc viņš izvirzīs Saeimai un valdībai katrai trīs uzdevumus.

Pirmais no uzdevumiem Saeimai ir līdz 31.martam pieņemt grozījumus Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu. Zatlers kategoriski paziņoja, - ja tas netiks izpildīts, viņš rosinās parlamenta atlaišanu. Prezidents nedēļas laikā ir apņēmies iesniegt Saeimā precīzu Satversmes grozījumu redakciju.

Otrkārt, Saeimai pēc prezidenta uzstādījuma ir jāveic grozījumi vēlēšanu likumos, kas nepieļautu tā dēvēto lokomotīvju principu, kā arī liegtu deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā.

Trešais prezidenta uzdevums Saeimai ir pēc iespējas ātrāk izveidot uzraudzības padomi, kas uzraudzīs ekonomikas stimulēšanas plāna izstrādi un starptautiskā aizdevuma izlietošanu.

Tāpat Zatlers izvirzījis trīs uzdevumus valdībai - Ministru kabinetam vienā vai divās nedēļās jānāk klajā ar skaidru valdības reorganizācijas modeli un valsts institūciju reformu plānu.

Kā otrs uzdevumu valdībai Zatlers minēja jau savulaik izteikto vēlmi valdībā redzēt jaunas sejas, kuru izvēlē jāvadās pēc profesionalitātes principa, tostarp jaunajiem ministriem jāpārvalda svešvalodas. Zatlers pieļāva iespēju, ka varētu būt nepieciešams paplašināt valdošo koalīciju, vai arī veidot tā saucamo izlīguma valdību.

Savukārt trešais prezidenta uzdevums valdībai ir pēc iespējas ātrāk izvēlēties jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju. Šis process, pēc Zatlera domām, ir neattaisnojami ievilcies.

“Tikai ar šiem konkrētiem darbiem mēs varam nomierināt sabiedrību,” sacīja Zatlers.

Info: Leta , foto: apollo.lv