Vēlēšanas.info

2010.gada 2. oktobrī notiks Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas. Politiskās partijas sāk aktīvi gatavoties vēlēšanām. Partiju apvienības apņemas sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, lai varētu balstīties uz kopējām vērtībām un kopējām pārmaiņu programmām, vienotām organizācijām.

Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības un pienākums piedalīties Saeimas vēlēšanās. Turklāt, vēlēšanās svarīga ir ikviena iedzīvotāja balss, arī to, kas šobrīd kādu iemeslu dēļ neatrodas Latvijā, bet, rūpējoties par valsts nākotni, vēlas to redzēt kā demokrātisku, tiesisku un plaukstošu valsti.

Trīs dienas pirms 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iepriekšējā balsošanā varēs nobalsot vēlētāji, kuri sestdien, vēlēšanu dienā, to izdarīt nevarēs. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību un EP vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Tas nozīmē, ka jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ir norādītas vēlētājiem izsūtītajos paziņojumos. Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot, arī piezvanot pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999 vai ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā.

Piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. To var izdarīt, balsojot pa pastu, ja vēlētāji ir pieteikušies balsošanai pa pastu. Par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs nobalsot nevarēs. EP vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, var balsot arī par šīs valsts EP kandidātiem, bet tādā gadījumā viņi zaudē iespēju vēlēt par Latvijas EP sarakstiem. EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kuras atrodas apcietinājumā, ja līdz 17.maijam tās reģistrējušās balsošanai pa pastu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka iepriekšējā balsošana visos vēlēšanu iecirkņos notiks vienā laikā. Vēlēšanu iecirkņi 3.jūnijā būs atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4.jūnijā — no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet 5.jūnijā — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu dienā,

6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Jau no 27.maija vēlētāji, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja tā vēlēšanu dienā būs sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

No 27.maija varēja pieteikties arī balsošanai slimnīcās EP vēlēšanās. Tajās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, un visā valstī būs vienāda satura vēlēšanu zīmes, informē CVK. Pieteikumi jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirknī, kurš organizēs balsošanu slimnīcā.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiek 109 novadu un deviņu lielo pilsētu teritorijās, kas ir mazākais pašvaldību skaits, kādā līdz šim ir notikušas vietējās vēlēšanas. Līdzšinējos pagastos vairs nebūs vēlētas vietējās varas, bet gan pagasta pārvaldes vadītājs.

info: Diena.lv , cvk.lv

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus, kuri nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā, līdz 8.martam deklarēt savu faktisko dzīvesvietu.

Tas ir svarīgi, jo Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru. Šajās vēlēšanās katrs vēlētājs tiks iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai Iedzīvotāju reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Šogad tas ir 8.marts.

Turklāt jāatceras, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir tiesības vēlēt tikai to pašvaldību, kurā viņiem ir reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai arī to pašvaldību, kurā viņiem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

CVK sadarbībā ar pētījumu firmu „SIA Data Serviss” janvārī veiktā vēlētāju aptauja liecina, ka Latvijā reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo gandrīz piektā daļa jeb 18 procenti vēlētāju. Salīdzinot ar 2004.gadu, kad, gatavojoties EP vēlēšanām, tika veikta līdzīga aptauja, vēlētāju skaits, kuru faktiskā un reģistrētā dzīvesvieta atšķiras, ir pieaudzis par četriem procentiem.

Visbiežāk reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo vēlētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, bezdarbnieki un vēlētāji Kurzemē. Savukārt deklarētā dzīvesvieta visbiežāk ir arī faktiskā dzīvesvieta vēlētājiem ar pamata izglītību, vēlētājiem, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī vēlētājiem Zemgalē.

cvk.lv

15.janvārī Saeima, visticamāk, pieliks punktu jaunajam priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumam. Darbs pie trim ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju saistītiem likumiem sākās neilgi pēc skandalozās 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas, kuras pamanāmākais elements bija tā saucamās pozitīvisma kampaņas. Starta šāvienu pārmaiņām raidīja trīs koalīcijas partijas, kas nāca klajā ar iniciatīvu ļaut vēlēšanu kandidātiem turpmāk vēlēšanām tērēt neierobežotu līdzekļu daudzumu (t.i., atteikties no priekšvēlēšanu tēriņu griestiem). Divus gadus vēlāk situācija ir būtiski mainījusies. Ideju par tēriņu griestu atcelšanu publiski neviena partija vairs neaizstāv. Pat vēl vairāk — ar 15.janvāra grozījumiem varētu tikt atrisinātas pat tās problēmas, kurām iepriekšējo sasaukumu deputāti baidījās ķerties klāt.

Taču vispirms par priekšvēlēšanu tēriņu “griestiem”, kas tika reformēti vēl 2008.gada jūlijā. Galvenās izmaiņas: par vairāk nekā 50% tika palielināta partiju priekšvēlēšanu tēriņiem atļautā maksimālā summa, turklāt ierobežojumi tika attiecināti nevis uz visām partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet tikai dažām (svarīgākās — reklāmas izvietošana, sponsorēšana, pasta izdevumi). Šajos jautājumos politiskais kompromiss netika sasniegts, kaut arī partijas, ilgi un smagi kaulējoties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, konsensam bija ļoti tuvas, — sarunu beigās izpratnes par pieņemamiem tēriņu griestiem savstarpēji atšķīrās aptuveni par 50 000 latu.

Panākto risinājumu es vērtēju pozitīvi. Providus veiktais iepriekšējo Saeimas vēlēšanu monitorings liecināja, ka vismaz piecām partijām līdzšinējie (2004.gada sākumā noteiktie) tēriņu griesti bija pārāk zemi — proti, partijas vai nu pārtērēja atļauto summu, vai bija tuvu pārtēriņam. Lai ierobežojumi varētu sekmīgi funkcionēt, tiem jābūt sakņotiem reālajā dzīvē. Ja griesti ir daudz par zemu partijām, kam ir pieejami lieli naudas resursi, tās pastiprināti meklēs iespējas, kā no ierobežojumiem izvairīties, un no šādas sistēmas labuma nebūs nevienam. Saeimas apstiprinātais risinājums (griesti — aptuveni Ls 460 000) ļauj partijām vēlēšanu laikā tērēt summas, kas vairākkārt pārsniedz to starpvēlēšanu gadu ienākumus, taču — un tas, manuprāt, ir galvenais! — joprojām novērš miljoniem latu vērtas kampaņas, kādas redzējām 2002.gada Saeimas vēlēšanās.

Pašvaldību vēlēšanas

Diskusijās Saeimas komisijās ik pa laikam tika pieminēti scenāriji, kuru juridiskais vērtējums joprojām būs sarežģīts. Piemēram, pēc kādiem kritērijiem noteikt, vai medijam iesniegtais reklāmas rullītis, kurā pausts atbalsts kādām vērtībām, ir vai nav priekšvēlēšanu aģitācija? Vai par ziedojumu partijai būtu jāuzskata tāds reklāmas klips, kuru savā vārdā izvieto kāda privātpersona, bet ir droši zināms, ka izvietošana ir saskaņota ar attiecīgo politisko partiju? Šādu situāciju vērtējums ir neizbēgami atkarīgs no katras konkrētās situācijas apstākļiem. Saeimas deputāti nebija gatavi tām paredzēt precīzāku regulējumu. Tādēļ to korektai juridiskai interpretācijai joprojām būs jāvadās pēc konstitucionāliem principiem un partiju finanses regulēšanas mērķiem. Domāju, ka pēc 2006.gada vēlēšanu mācības, partijas ir sapratušas, ka ikvienam vārdam partiju finanses un kampaņas regulējošajos likumos ir liela nozīme — izvērsta regulējuma neesamība nenozīmē, ka viss ir atļauts.

Laika trūkums liedza 15.janvāra likuma grozījumus noslīpēt līdz galam. Deputāti vienojās iedarbināt jaunos mehānismus jau līdz jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai pārbaudītu to dzīvotspēju un nepieciešamības gadījumā pirms 2009.gada Saeimas vēlēšanām paspētu vēlreiz šo regulējumu pārskatīt.

15.janvāra jauninājumi

15.janvārī Saeima lems par būtiskiem jauninājumiem priekšvēlēšanu kampaņās. Ilgstošas kompromisu meklēšanas rezulātā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nonāca pie risinājuma pašām akūtākajām iepriekšējo vēlēšanu problēmām.

1. Tā saukto trešo personu problēmai (kad politisko reklāmu izvieto nevis pati partija, bet gan kāda cita organizācija vai pat privātpersona). Deputāti izvēlējās vienkāršu (iespējams, pat pārāk vienkāršotu!) risinājumu šai sarežģītajai problēmai — proti, noteikt šādu kampaņu izdevumu griestus 15 minimālo mēnešalgu apmērā, neuzliekot reklāmas izvietotājiem citas prasības.

2. Vienlīdzīgiem nosacījumiem politisko reklāmu cenām. Lai novērstu 2005.gada pašvaldību vēlēšanu pieredzes atkārtošanos, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viena politiska partija bija ieguvusi milzīgas reklāmas izvietošanas atlaides, jaunais regulējums paredz pienākumu medijiem laikus publiski paziņot politiskās reklāmas cenas un aizliedz no šīs cenas atkāpties.

3. Reaģējot uz Augstākās tiesas 2006.gada blaku lēmumu, kur norādīts uz efektīva vēlēšanu norises kontroles mehānisma trūkumu, Saeimas komisijai izdevās par šādu mehānismu vienoties. Mehānisma divi būtiskākie elementi: 1) mediju pienākums visus politiskās reklāmas izvietošanas līgumus nosūtīt KNAB); 2) KNAB pilnvaras pārtēriņa gadījumā apturēt partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Aiz iekavām

Pagaidām bez skaidra regulējuma paliek vēl vesela svarīgu jautājumu virkne, piemēram, iespējamie aģitācijas gadījumi pašvaldībai piederošajos medijos, partijām piešķirtā brīvā raidlaika reforma, partiju popularitātes reitingu publiskošanas nosacījumi neilgi pirms vēlēšanām. Šo jautājumu risināšana dažu gadu laikā ir jau vairākkārt tikusi atlikta, cerams, ka vismaz līdz 9.Saeimas vēlēšanām arī tiem tiks izveidots regulējums. Uz vēlāku laiku gan nedrīkst atlikt sankciju ieviešana par jaunās sistēmas pārkāpumiem.

Visbeidzot vērts pieminēt vēl kādu svarīgu 15.janvāra jauninājumu — proti, deputāti vienojās dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā atteikties no politiskajām reklāmām. Tieši šāds “pārdomu periods” vēlētājiem bija maksimums, kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības deputātu vairākums bija gatavs atbalstīt.

Kopumā komisijas darbs, visu 2008.gadu strādājot pie jaunā regulējuma, ir bijis pārsteidzoši konstruktīvs. Par pozitīvu rezultātu šajā gadījumā liecina arī tas, ka visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir izdevīgāk, lai jaunais regulējums tiktu pieņemts, nevis saglabāts vecais. Brutāla likuma ignorēšana vai cenšanās izlavierēt caur regulējuma juridiskajām finesēm joprojām ir iespējama. Taču ir gandrīz skaidrs, ka tādā gadījumā nākamais referendums būtu par politiskās reklāmas aizliegšanu.

Iveta Kažoka , Providus pētniece, Diena.lv

Ar grozījumiem, kas pieņemti līdz
2006.gada 11.maijam.

1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā vienotas vēlētāju uzskaites sistēmas – vēlētāju reģistra (turpmāk – Reģistrs) – izveidi un reglamentēt vēlētāju sarakstu veidošanu.

2.pants. Reģistrs nodrošina to personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu vai Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesības vēlēt Latvijas Republikā (turpmāk — vēlētāji).

(11.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2006.)

3.pants. (1) Reģistra darbības metodisko vadību un uzraudzību veic Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Reģistrā iekļautās ziņas apstrādā un Reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde).

4.pants. Ar Reģistra izveidošanu un uzturēšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta.

5.pants. (1) Reģistrā iekļauj, aktualizē un glabā ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu (turpmāk arī — vēlēšanas) dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

(1¹) Reģistrā iekļauj, aktualizē un glabā ziņas par tiem rīcībspējīgajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un kuri pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

(2) Reģistrā iekļauj, aktualizē un glabā ziņas par rīcībspējīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā vai pieteikušies Ārlietu ministrijā un attiecībā uz kuriem atbilstoši likumam Centrālā vēlēšanu komisija pieņēmusi lēmumu par viņu iekļaušanu Reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2006.)

6.pants. (1) Reģistrā par vēlētāju iekļaujamas šādas ziņas:

1) personas kods;

2) vēlētāja kods;

21) dzimšanas datums;

3) vārds (vārdi);

4) uzvārds;

5) pilsonība;

6) ziņas par personu apliecinošu dokumentu:

a) dokumenta veids,

b) sērija un numurs,

c) izdošanas datums,

d) derīguma termiņš,

e) izdevējvalsts un izdevējiestāde;

7) dzīvesvietas adrese;

adrese ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlētājs pieteicies balsot pa pastu;

9) ziņas par vēlēšanu iecirkni:

a) numurs,

b) adrese;

10) kārtas numurs vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā;

11) ziņas par iekļaušanu Reģistrā vai izslēgšanu no tā;

12) ziņas par kandidēšanu pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās:

a) kandidāta pieteikšanas datums,

b) saraksta iesniedzējs — reģistrēta politiskā organizācija (partija) vai reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība, vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā, vai vēlētāju apvienības,

c) saraksta nosaukums,

d) pašvaldības administratīvā teritorija, kurā kandidē.

(2) Iekļaujot ziņas Reģistrā vai aktualizējot tās, papildus norāda ziņu iekļaušanas vai aktualizēšanas datumu un iemeslu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. likumu.)

7.pants. Centrālā vēlēšanu komisija 120 dienas pirms vēlēšanām iesniedz Pārvaldei ziņas par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, norādot katra vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi, kā arī triju dienu laikā informē to par visām izmaiņām šajās ziņās.

8.pants. (1) Pārvalde 120 dienas pirms vēlēšanām elektroniski apkopo un izsniedz pašvaldībām Iedzīvotāju reģistra datus par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo dzīvesvietu adresēs (ēkās) reģistrēto vēlētāju skaitu un iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto vēlēšanu iecirkni.

(2) Pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome pārbauda un papildina vai maina Pārvaldes sniegtās ziņas ar tās administratīvajā teritorijā esošā vēlētājadzīvesvietas adresei (ēkai) atbilstošā vēlēšanu iecirkņa numuru un Pārvaldes noteiktajā elektroniskā formā triju nedēļu laikā no minēto ziņu saņemšanas dienas iesniedz tās Pārvaldei, kura aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. likumu.)

9.pants. (1) Pārvalde 90 dienas pirms vēlēšanām, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, iekļauj Reģistrā ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri kārtējo vēlēšanu dienā sasniegs 18 gadu vecumu.

(2) Pārvalde 90 dienas pirms pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, iekļauj Reģistrā ziņas par tiem rīcībspējīgajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un kuri kārtējo vēlēšanu dienā sasniegs 18 gadu vecumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. likumu.)

10.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļauj Reģistrā ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un attiecībā uz kuriem Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā pieņēmusi lēmumu par viņu iekļaušanu Reģistrā.

11.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļauj Reģistrā ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem ir atbrīvoti no reģistrācijas Iedzīvotāju reģistrā un kuri ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām Ārlietu ministrijā pieteikušies balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā.

11.¹ pants. Vēlēšanu komisija ziņas par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem Reģistrā iekļauj Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(30.09.2004. likuma redakcijā.)

12.pants. (1) Pārvalde ne vēlāk kā 75 dienas pirms vēlēšanām katram vēlēšanu iecirknim sagatavo sākotnējo vēlētāju sarakstu.

(2) Iecirkņa vēlētāju sarakstā iekļauj visus vēlētājus, kuri deklarējuši dzīvesvietu attiecīgajam vēlēšanu iecirknim piederīgajās adresēs vai kuriem šajās iecirknim piederīgajās adresēs bijusi pēdējā reģistrētā dzīvesvietas adrese.

(3) Vēlētājus, kuri reģistrējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs, iekļauj ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā.

(4) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām iecirkņa vēlētāju sarakstā iekļauj tikai tos vēlētājus, kuri ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgajam vēlēšanu iecirknim piederīgajās adresēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. likumu)

13.pants. (1) Pārvalde ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts.

(2) Vēlētājiem, kuriem nav deklarētās dzīvesvietas vai kuri iekļauti ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nenosūta.

14.pants. (1) Vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš iekļauts saskaņā ar Reģistrā ietvertajām ziņām.

(2) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās vēlētājam ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izraugoties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā viņš deklarējis savu dzīvesvietu vai kurā viņam atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājam ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izvēloties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijas teritorijā.

(4) Par savu vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkni šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos vēlētājs ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanām pats personiski iesniedz iesniegumu jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.

(5) Ja pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās vēlētājs izraugās vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā viņam atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, viņš pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei papildus uzrāda īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.

(6) Pašvaldība vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestāde, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas par vēlēšanu iecirkņa maiņu.

(7) (Izslēgta ar 30.09.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2006.)

15.pants. (1) Ja saņemts Eiropas Savienības pilsoņa iesniegums, kurā pieprasīts anulēt Reģistrā ierakstu par viņu, vai ja Eiropas Savienības pilsonis ir zaudējis tiesības vēlēt tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par ziņu izslēgšanu no Reģistra un attiecīgi aktualizē ziņas.

(2) Pārvalde saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā ietverto informāciju iekļauj ziņas Reģistrā un aktualizē tās, ja:

1) vēlētājs miris;

2) vēlētājs atzīts par rīcībnespējīgu vai rīcībspējīgu;

3) vēlētājs ieguvis vai zaudējis Latvijas pilsonību;

4) vēlētājs mainījis vārdu (vārdus) vai uzvārdu;

5) vēlētājs mainījis personu apliecinošu dokumentu;

6) vēlētājs zaudējis Eiropas Savienības pilsonību;

7) zudis tiesiskais pamats vēlētāja reģistrācijai Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saskaņā ar Sodu reģistrā iekļauto informāciju atbilstoši attiecīgajam vēlēšanu likumam aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas, ja vēlētājs izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ja vēlētājs ir aizdomās turēta, apsūdzēta vai tiesājama persona, pret kuru kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

(4) Reģistrā iekļautās ziņas saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu aktualizē līdz pulksten18 piektajā dienā pirms vēlēšanām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. likumu)

16.pants (1) Pārvalde 15 dienas pirms vēlēšanām saskaņā ar Reģistrā esošo informāciju izveido vēlētāju sarakstus.

(2) Vēlētāju sarakstu saturu un formu apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.

(3) Vēlētāju sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem vēlētājiem nosūta republikas pilsētu vēlēšanu komisijām, kā arī rajonu vēlēšanu komisijām, kuras tos izsniedz pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām.

17.pants. Pārvalde 10 dienas pirms vēlēšanām pa pastu nosūta vēlētājam uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā viņš iekļauts, ja:

1) vēlētājs šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņojis par vēlēšanu iecirkņa maiņu;

2) laika periodā no sākotnējo vēlētāju sarakstu sastādīšanas dienas vēlētājs ieguvis tiesības vēlēt attiecīgajās vēlēšanās.

18.pants. Saņēmusi iesniegumu balsošanai pa pastu, vēlēšanu iecirkņa komisija balsošanai pa pastu tiešsaistes datu pārraides režīmā izdara Reģistrā atzīmi par vēlētāja pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu, un norāda vēlētāja adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu.

19.pants. (1) Pārvalde līdz pulksten 19 piektajā dienā pirms vēlēšanām nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai informāciju par tām personām, kuras iekļautas vēlēšanu komisijām nosūtītajos sarakstos, bet pēc sarakstu nosūtīšanas zaudējušas vai ieguvušas tiesības vēlēt attiecīgajās vēlēšanās.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija informē vēlēšanu iecirkņus par izmaiņām vēlētāju sarakstos.

(3) Vēlēšanu komisijas izdara atzīmes vēlētāju sarakstos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004. likumu)

20.pants. Reģistrā iekļautās ziņas tiek uzkrātas, nodotas valsts arhīvā vai iznīcinātas informācijas sistēmās tādā kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē dokumentēto datu arhivēšanu.

21.pants. Lēmumu par personas iekļaušanu Reģistrā, atteikšanos iekļaut Reģistrā vai izslēgšanu no tā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa izskata pieteikumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lietas ierosināšanas. Tiesas spriedums izpildāms nekavējoties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2006.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(11.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.

Likums stājas spēkā 2004.gada 5.februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 22.janvārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 29.janvārī

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums
(Ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 2008. gada 2.oktobrim.)

I.nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Republikas pilsētas domi un novada domi (turpmāk - dome) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 11.11.2004. likumu, 06.03.2008. likumu un 02.10.2008. likumu)

2.pants. (1) Novada domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 5000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 15 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 17 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputāti.

(2) Republikas pilsētas domē, izņemot Rīgas Domi, ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

(3) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

3.pants. Katras republikas pilsētas un novada pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

4.pants. Domes vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

2.nodaļa
Vēlēšanu tiesības

5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk - vēlētājs).

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

6.pants. Latvijas Republikā vēlēt domi nav tiesību personām:

1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

7.pants. (Izslēgts ar 11.11.2004. likumu).

8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē.

(4) Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas un domes vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

9.pants. (1) Domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas:

1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;

4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

(2) Domes vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 09.05.2002. likumu, 11.11.2004. likumu, 26.04.2007. likumu un 02.10.2008. likumu)

10.pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) (Izslēgta ar 26.04.2007. likumu).

(3) Ja ievēlētais domes deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu. Par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes sastāvā attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija paziņo Eiropas Parlamentam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas paziņojums par Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanu domes sastāvā.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

3.nodaļa
Vēlēšanu komisijas

11.pants. Domes vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

12.pants. Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

13.pants. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

14.pants. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

4.nodaļa
Kandidātu sarakstu iesniegšana

15.pants. (1) Republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, un republikas pilsētās var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

(2) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.

(3) Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

(4) Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

(5) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods.

(6) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu tās pieteikšanai par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(7) Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu. Kandidātu saraksts, ziņas par deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programma iesniedzami rakstveidā un elektroniskā veidā.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

16.pants. (1) Novada domes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra attiecīgajā kandidātu sarakstā svītrojama.

(3) Parakstot kandidātu sarakstu, tajā norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētā dzīvesvieta. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

(4) Politiskās partijas vai politisko partiju apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas, to paraksta visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

17.pants. (1) Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās domes vēlēšanās un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;

3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, datums un mēnesis, dzimums, ja vēlas, — arī tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai - ja darbavietas nav - nodarbošanās, statuss,

f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā),

g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu),

j) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, - kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam nav ar tiesas spriedumu liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam;

4) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes.

(2) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatu nodaļas izziņa par nekustamā īpašuma piederību.

(3) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī attiecīgi darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa.

(4) (Izslēgta ar 09.05.2002. likumu.).

(5) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 10.pantā minētajiem amatiem, kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā mēneša laikā izbeigs attiecīgā amata (dienesta) pildīšanu.

“(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās partijas vai reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām.

(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarojums.

(8) Republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas dokuments par šā likuma 18.pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 16.11.2000. likumu, 09.05.2002. likumu, 11.11.2004. likumu un 02.10.2008. likumu)

18.pants. (1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes vēlēšanām ir šāda:

90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

(2) Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām ir 600 latu.

(3) Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu un 02.10.2008. likumu)

19.pants. (1) Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās novada vēlēšanu komisijas, kā arī novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

(2) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija, divas vai vairākas politiskās partijas vai politisko partiju apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām, būt klāt attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas, kā arī šīs republikas pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

20.pants. (1) Vēlēšanu komisija vienas dienas laikā pārbauda kandidātu sarakstu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) pieņemt kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus;

2) atteikt kandidātu sarakstu un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu, ja tā konstatē kandidātu saraksta vai tam pievienoto dokumentu neatbilstību šā likuma 4.nodaļas prasībām.

(2) Atteikuma lēmumā vēlēšanu komisija norāda, kādi trūkumi kandidātu sarakstā un tam pievienotajos dokumentos ir jānovērš, lai varētu lemt par šā saraksta un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu.

(3) Kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu komisija nav pieņēmusi, var iesniegt atkārtoti, ja nav beidzies likumā noteiktais kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš. Par kandidātu saraksta iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija to pieņēmusi.

(4) Vēlēšanu komisija pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas un 9.panta prasībām.

(2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā)

21.pants. (1) Kandidātu saraksta nosaukumu izvēlas tā iesniedzēji.

(2) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība;

3) visu attiecīgo politisko partiju nosau­kumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

22.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai komisija, kas šo sarakstu reģistrējusi, kādā no šādiem veidiem:

1) svītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts neatbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas prasībām,

b) uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi,

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes vēlēšanām (15. pants),

d) kandidāts kā vēlētājs parakstījis kādu kandidātu sarakstu (16.pants),

e) kandidāts miris,

f) kandidāts ir Eiropas Parlamenta deputāts un nav iesniedzis vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apstiprina faktu par atkāpšanos no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta (mandāta nolikšanu);

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

3) nav reģistrēts vēlētāju reģistrā, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

1) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes vēlēšanām, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

4) ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

5) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

(izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

9) ir miris, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstveidā bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(5) Ja vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt domes vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 20. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek skaitītas.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 16.11.2000. likumu, 09.05.2002. likumu, 11.11.2004. likumu un 02.10.2008. likumu)

22.¹ pants. (1) Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī tās lēmumu par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(3) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru tiek atcelts republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas lēmums par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, vai pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta, republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija:

1) pieņem kandidātu sarakstu vai atsaka pieņemt attiecīgo kandidātu sarakstu;

2) pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā.

(2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

23.pants. (1) Republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Novada domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā, kā arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, - citā vietējā laikrakstā. Kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā novada domes ēkā un visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(3) Kandidātu saraksti jāizliek ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, un tajos jānorāda katra kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, reģistrētā dzīvesvieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

(4) Vēlētājiem redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu, izņemot viņa personas kodu vai vēlētāja kodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 16.11.2000. likumu, 11.11.2004. likumu un 02.10.2008. likumu)

24.pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu).

(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:

1) tās domes nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu kārtas numuru, vārdu un uzvārdu.

(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(6) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.

(7) Vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti, sākot ar vēlēšanu pirmo dienu, glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu,06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 11.11.2004. likumu un 02.10.2008. likumu)

5.nodaļa
Vēlēšanu kārtība

25.pants. (1) Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā.

(2) Pulksten 7 rītā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.

(4) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu).

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 16.11.2000. likumu un 11.11.2004. likumu)

26.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš - triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas - vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir: trešdien - no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien - no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien - no pulksten 10.00 līdz 16.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā)

27.pants. Izņemot šā likuma 33.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu un 11.11.2004. likumu)

28.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, izdara vēlētāju sarakstā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.

(3) Katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) (Izslēgta  ar 06.12.96. likumu).

(5) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

29.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

(2) Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(3) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(4) (Izslēgta  ar 06.12.96. likumu).

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu un 11.11.2004. likumu)

30.pants. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

31.pants. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

32.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji (35.panta otrā daļa).

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā iekļautas ziņas par viņu.

(5) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 10 vakarā.

(6) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

(8) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2000.gada 6.aprīļa likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

33.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

34.pants. (1) Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

35.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai - viņa prombūtnes laikā - cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes deputāta kandidāts.

(3) Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

36.pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 10 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 10 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina vēlēšanu rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā no 04.05.2000.)

6.nodaļa
Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

37.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

(3) Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti triju darbdienu laikā no protokola parakstīšanas dienas to var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(4) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2007. likumu un 02.10.2008. likumu)

37.¹ pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) citu nolēmumu.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

38.pants. (1) Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz vēlētāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(2) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu trijos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk - balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk - balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(3) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(4) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(5) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(6) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(7) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(8) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(9) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā)

39.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā)

40.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par balsu skaitu, kas nodots par katru kandidātu sarakstu, sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā)

40.¹ pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tā izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) vēlētāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņoto vēlēšanu materiālu glabāšanu un uzraudzību pārtraukuma laikā nodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

40.² pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka šādi:

1) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots,

c) nav izdarītas atzīmes.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā)

40.³ pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

41.pants. (1) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

(3) Lai sadalītu domes deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

(4) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

(5) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(6) Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi “+”. Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

(7) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu, 11.11.2004. likumu,  26.04.2007. likumu un 02.10.2008. likumu)

42.pants. (Izslēgts ar 06.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.12.96.)

43.pants. (1) Ja ievēlētais domes deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, tad šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar un 02.10.2008. likumu)

44.pants. (1) Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas - ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem.

(3) Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā.

(4) Novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā novada domes un pagasta vai pilsētas pārvaldes informācijas sniegšanas vietā, kā arī nosūtāmi publicēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā. Novada domes vēlēšanu rezultāti triju dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai arī pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, - citā vietējā laikrakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, 06.12.96. likumu, 06.04.2000. likumu un 02.10.2008. likumu)

45.pants. (1) Ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi.

(2) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi 10 dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

(2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

6.¹ nodaļa
Vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana

(Nodaļa 2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā)

45.¹ pants. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija lēmumu pieņem triju dienu laikā.

45.² pants. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

45.³ pants. Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

45.⁴ pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas lēmumu par domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas.

(2) No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, domes darbu nodrošina esošā dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

6.² nodaļa
Atkārtotas balsošanas organizēšana

(Nodaļa 2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā)

45.⁵ pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgā vēlēšanu iecirkņa lēmumu par rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas lēmumu par domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotas balsošanas izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas izsludina atkārtotu balsošanu.

(2) Atkārtotu balsošanu sarīko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc izsludināšanas. Konkrētu datumu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(3) No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai domes darbu nodrošina esošā dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

45.⁶ pants. Tiesības piedalīties atkārtotā balsošanā ir personām, kam bija tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts saskaņā ar šā likuma 37.1 pantu vai 45.3 panta pirmo daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

45.⁷ pants. Atkārtotā balsošanā tiesības kandidēt ir tikai tiem kandidātiem, kas bija reģistrēti attiecīgajās domes vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts saskaņā ar šā likuma 37.1 pantu vai 45.3 panta pirmo daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

45.⁸ pants. Atkārtotu balsošanu sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un iecirkņu vēlēšanu komisijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

45.⁹ pants. (1) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija pavairo attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.

(2) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms atkārtotas balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes izsūta attiecīgajām iecirkņu komisijām. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

45.¹⁰ pants. Atkārtota balsošana, balsu skaitīšana un rezultātu aprēķināšana notiek šā likuma 5. un 6.nodaļā noteiktajā kārtībā.

7.nodaļa
Nobeiguma noteikumi

46.pants. (Izslēgts ar 26.04.2007. likumu)

47.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

47.¹ pants. (1) Pēc tam, kad saņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā piecu dienu laikā izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz vietu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu triju dienu laikā.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2008. likumu)

48.pants. Domes deputātu kandidāti, kuri šā likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes deputātam anulējams arī deputāta mandāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu).

49.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums bez maksas nodrošināt vēlēšanu komisijas ar darbam nepieciešamajām telpām.

(2) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt politiskās partijas, politisko partiju apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, 26.04.2007. likumu un 02.10.2008. likumu)

50.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta.

51.pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļiem.

(2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.

(2004.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2007. likumu un 02.10.2008. likumu)

52.pants. (1) Šā likuma 22.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā pieteikumu iesniedz administratīvajā rajona tiesā, bet šā likuma 37.panta ceturtajā daļā, 45.2 panta pirmajā daļā un 47.1 panta trešajā daļā minētajā gadījumā - Administratīvajā apgabaltiesā.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem:

1) šā likuma 22.1 panta otrajā daļā, 37.panta ceturtajā daļā un 45.2 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā - septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas;

2) šā likuma 47.1 panta trešajā daļā minētajā gadījumā - 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(4) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(5) Ja likums nosaka termiņu kādas procesuālās darbības izpildei, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(6) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kurus pieņem, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(2007.gada 26.aprīļa likuma redakcijā)

Pārejas noteikumi

1. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

2. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

3. Pārbaude attiecībā uz to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9. panta 6. punkta prasības, veicama kārtībā, kāda noteikta likumā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu.

4. (Izslēgts ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 05.12.96.)

5. (Izslēgts ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā no 04.05.2000.)

6. Ja tiek apvienotas divas vai vairākas administratīvās teritorijas, tad apvienotajās administratīvajās teritorijās vēlētās domes un padomes līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem ievēlētajiem deputātiem izveido vienotu lēmējinstitūciju - domi vai padomi.

7. Šajā likumā noteiktās normas attiecas arī uz apvienoto administratīvo teritoriju vienotās lēmējinstitūcijas - domes vai padomes - vēlēšanām.

8. 1994.gada 29.maijā ievēlētās rajonu pašvaldību padomes turpina pildīt likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas, līdz likumos noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta rajona pašvaldība, bet ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim.

9. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektus par rajona pašvaldības reorganizāciju līdz 1997.gada 1.jūlijam.

10. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.94. likumu, 06.11.96. likumu, 06.12.96. likumu un 11.11.2004. likumu)

11. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2009.gada attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātiem apstrīdēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

12. No dienas, kad iesniegts pieteikums par 2009.gada attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par novada domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā atkārtotās balsošanas rezultāti, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.

(02.10.2008. likuma redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
(Atsauce 2004.gada 11.novembra likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par to Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 13.janvārī. Valsts prezidents                                                        G.Ulmanis Rīgā 1994.gada 25.janvārī