Vēlēšanas.info

Nesagaidījusi Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu pieņemšanu, kas iestrēgusi Juridiskajā komisijā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau sākusi šā gada oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu sagatavošanu saskaņā ar spēkā esošo vēlēšanu kārtību.
CVK priekšsēdis Arnis Cimdars pērnā gada nogalē bija lūdzis Juridisko komisiju rast risinājumu pēc 9.Saeimas vēlēšanām konstatētajai problēmai, kas var rasties, ja apstrīd vēlēšanu rezultātus. Viņš izteica cerību, ka, atrisinot šo jautājumu, citas būtiskas izmaiņas vēlēšanu kārtībā vairs netiks pieņemtas, raksta laikraksts “Diena”.
Taču Saeimas Juridiskā komisija pagaidām nav plānojusi izskatīt arī jautājumu, par kuru atgādināja Cimdars un uz ko jau pēc iepriekšējām vēlēšanām bija norādījis Augstākās tiesas senāts. Vairāki politiskie spēki toreiz apstrīdēja vēlēšanu rezultātus trešo pušu pozitīvisma kampaņu dēļ - tajās tika reklamēti Tautas partijas un LPP/LC politiķi. Ne Satversmē, ne vēlēšanu likumā nav paredzētas atkārtotas vēlēšanas, kas būtu jārīko, ja tiesa vēlēšanu rezultātus atceltu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) vēl nav plānojusi komisijas darba kārtībā iekļaut Vēlēšanu likuma grozījumus, jo gaidot, kad par tiem būs diskusija koalīcijā. “Es gaidu, bet koalīcijā ir uzlikti citi jautājumi,” izteikusies Muižniece. “Jaunā laika” līdere Solvita Āboltiņa, no kuras Juridiskās komisijas priekšsēde gaida diskusiju, savukārt cer, ka atbildīgā komisija ierosinās jautājumu iekļaut darba kārtībā. Taču, visticamāk, pirmdien viņa lūgs partnerus apspriesties par to.
Kārlis Leiškalns (TP) ierosina dot iespēju visos vēlēšanu apgabalos partijām iesniegt vienu un to pašu kandidātu sarakstu. Pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma atteikties no “lokomotīvju principa” Saeima noteikusi, ka katru kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tas nozīmē, ka partijām būs jāmeklē arī piecas sarakstu “lokomotīves”.
Saskaņas centra frakcijas vadītājs, Juridiskās komisijas deputāts Jānis Urbanovičs uzskata, ka pēdējie grozījumi vēlēšanu likumā būtu jāveic ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, “jo spēlētāji nevar būt likuma mainītāji”. Tas nozīmē, ka visi iesniegtie priekšlikumi būtu noraidāmi.
CVK jau sākusi vēlēšanu sagatavošanu. Piemēram, ir iegādātas vēlēšanu aploksnes, maijā būtu jāsāk vēlētāju reģistrācija balsošanai pa pastu ārvalstīs. Vēlēšanu rīkošanai ir plānots tērēt divus miljonus latu.

Info: tvnet.lv

Veiksmīgi ir iesācies 2010. gads. 10. Saeimas vēlēšanām saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Saeimas vēlēšanu likumu jānotiek 2.oktobrī, kas ir oktobra pirmā sestdiena, aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Savukārt deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām var iesniegt no 80. līdz 60.dienai pirms vēlēšanu dienas. Līdz ar to kandidātu sarakstus 10.Saeimas vēlēšanām varēs iesniegt no 2010.gada 14.jūlija līdz 3.augustam.

Saeimas vēlēšanām kandidātu sarakstus drīkst iesniegt reģistrētas partijas un partiju apvienības.

Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu.

info: www.apollo.lv

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pieļauj, ka 2010.gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte varētu būt ļoti zema, ņemot vērā vēlētāju neticību, ka esošās partijas varētu valstī ko mainīt.

“Pašlaik ir pilnīga katastrofa ar vēlēšanām, jo pat cilvēkiem, kas agrāk domāja, ka varētu būt kāds, kas kaut ko valstī risinās, ir skaidrs, ka tie paši vēži būs vecajās kulītēs,” norādīja Sedlenieks.

Pēc sociālantropologa domām, katastrofālo stāvokli pierāda arī sabiedrisko aptauju rezultāti, saskaņā ar kuriem neviena partija šobrīd nepārvarētu procentuālo slieksni iekļūšanai parlamentā.

Tomēr arī zemas vai ļoti zemas vēlētāju aktivitātes gadījumā pašreizējā vēlēšanu sistēma nenodrošinās to, ka parlamentā neiekļūs politiķi, kurus lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas redzēt deputātu krēslos. Tādēļ faktiski vēlētāji pašlaik ir bezizejas stāvoklī, norāda Sedlenieks. “Visi uzskata, ka tie, kas ir pie varas, neko labu nevar izdarīt, bet citas alternatīvas jau nav, jo, pat neaizejot uz vēlēšanām, no tā nekas nemainīsies, ja vien negribam viena cilvēka ievēlētu Saeimu,” viņš skaidro.
Tāpat sociālantropologs pieļauj, ka īsi pirms vēlēšanām kāda no partijām varētu atkal sākt apelēt pie nacionālisma jūtām, biedējot latviešu vēlētājus, ka, nepiedaloties vēlēšanās, parlamentā tiks ievēlēti krievvalodīgajiem simpatizējoši spēki, kas vienmēr mobilizējis latviešu vēlētājus.

“Taču vienmēr var gadīties, ka būs cilvēki, kas, par spīti visiem apgalvojumiem, teiks, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, kas sēž parlamentā,” viņš piebilst.

Info:delfi.lv

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vārds jau ilgāku laiku locīts saistībā ar iespējamo iesaistīšanos aktīvajā politikā. Viņa gan vēlreiz noliedz, ka kandidēts parlamaneta vēlēšanās 2010. gadā, tomēr varētu sniegt atbalstu kādam politiskajam spēkam.
«Laikam jau manam vārdam svars ir palicis. Zinu, ka top jauna ķengu grāmata par mani. Tad jau vērtē augstu (manu iesaistīšanos politikā),» LTV raidījumā «100.pants» pauda eksprezidente.
Viņa gan atzīst, ka ir palicis pārāk maz laika līdz vēlēšanām, lai radītu labu politisko spēku. «Laiks sarūk, lai ieviestu kaut ko jaunu Latvijas politikā.»
Jautāta, vai kāda partija var gūt viņas atbalstu pirms vēlēšanām, eksprezidente saka: «doma par morālu atbalstu var būt.»
«Kā deputāta kandidāte noteikti nebūšu,» visus punktus uz «i» saliek Vīķe-Freiberga. «Kad būs partiju piedāvājums, tad redzēsim. Neizlsēdzu, tādu iespējamību (kādu partiju atbalstīt).»

Info: apollo.lv

Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz partijas popularitāti un pašlaik tā nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, atsaucoties “Latvijas faktu” (LF) novembrī veikto aptauju, piektdien ziņo laikraksts “Diena”.

Par TP novembrī būtu gatavi balsot 2,7% aptaujāto.
Reitingu tabulas galvgalī joprojām ir Rīgas domē valdošais Saskaņas centrs (SC), ko novembrī atbalsta 14,8% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet ir palielinājusies otras kreisās partijas - PCTVL - popularitāte (2,6%), taču Saeimā tā neiekļūtu.
SC lojālais vēlētāju loks neesot mainījies un “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis jau tagad saistībā ar 10.Saeimas vēlēšanām varot pateikt divas lietas - tās notiks oktobra pirmajā sestdienā un Saeimā kā viena no lielākajām, ja ne pati lielākā pārstāvniecība būšot SC, norāda “Diena”.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Otrā populārākā partija novembrī ir Zaļo un Zemnieku savienība (6,6%), bet trešais - “Jaunais laiks”(5,4%).
Neviena cita no koalīcijā vai Rīgas domē pārstāvetajām partijām patlaban nepārvarētu iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru. Par “Pilsonisko savienību” balsotu 4% aptaujāto, par LPP/LC - 2,9%, par “Sabiedrība Citai Politikai” - 2,6%, bet par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - tikai 2,4%.
Sociologi norāda, ka premjera pārstāvētā JL popularitāte ar katru mēnesi nedaudz krītas. “Sekas uz vēlētāju apziņu atstājusi arī tā šizofrēniskā budžeta diskusija - neviens budžetu neatzīst par labu, bet visi ir gatavi balsot,” pieļauj Freimanis.
Sociologs kā uztraucošāko minēja to, ka gandrīz 28% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.

Info: delfi.lv

Read the rest of this entry »