Vēlēšanas.info

Trīs dienas pirms 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iepriekšējā balsošanā varēs nobalsot vēlētāji, kuri sestdien, vēlēšanu dienā, to izdarīt nevarēs. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību un EP vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Tas nozīmē, ka jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ir norādītas vēlētājiem izsūtītajos paziņojumos. Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot, arī piezvanot pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999 vai ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā.

Piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. To var izdarīt, balsojot pa pastu, ja vēlētāji ir pieteikušies balsošanai pa pastu. Par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs nobalsot nevarēs. EP vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, var balsot arī par šīs valsts EP kandidātiem, bet tādā gadījumā viņi zaudē iespēju vēlēt par Latvijas EP sarakstiem. EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kuras atrodas apcietinājumā, ja līdz 17.maijam tās reģistrējušās balsošanai pa pastu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka iepriekšējā balsošana visos vēlēšanu iecirkņos notiks vienā laikā. Vēlēšanu iecirkņi 3.jūnijā būs atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4.jūnijā — no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet 5.jūnijā — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu dienā,

6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Jau no 27.maija vēlētāji, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja tā vēlēšanu dienā būs sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

No 27.maija varēja pieteikties arī balsošanai slimnīcās EP vēlēšanās. Tajās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, un visā valstī būs vienāda satura vēlēšanu zīmes, informē CVK. Pieteikumi jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirknī, kurš organizēs balsošanu slimnīcā.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiek 109 novadu un deviņu lielo pilsētu teritorijās, kas ir mazākais pašvaldību skaits, kādā līdz šim ir notikušas vietējās vēlēšanas. Līdzšinējos pagastos vairs nebūs vēlētas vietējās varas, bet gan pagasta pārvaldes vadītājs.

info: Diena.lv , cvk.lv

CVK sēde, kurā paredzēts skatīt jautājumu par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājumu Mālpils novada domes un Naukšēnu novada domes vēlēšanās notiks trešdien, 29.aprīlī, plkst.12.00. Sēde notiks CVK telpās Smilšu ielā 4, Rīgā un būs atklāta arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu kandidātu sarakstu iesniegšana par desmit dienām jāpagarina tajās pašvaldībās, kur vēlēšanām ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts, nav reģistrēts neviens saraksts vai sarakstos reģistrētais kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlamo deputātu skaitu. Savukārt, ja arī pēc tam, kad CVK par 10 dienām pagarinājusi kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu, vēlēšanām reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par domē ievēlamo deputātu skaitu, divu nedēļu laikā izsludināmas attiecīgās pašvaldības atkārtotas vēlēšanas.

Uzziņai var minēt, ka 2005.gada pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš par desmit dienām bija jāpagarina 113 no 530 pašvaldībām. 111 pašvaldībās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš bija jāpagarina, jo noteiktajā termiņā tur tika pieteikts tikai viens deputātu kandidātu saraksts. Savukārt divos pagastos – Kuldīgas rajona Turlavas pagastā un Madonas rajona Lazdonas pagastā – sarakstu iesniegšanas termiņš tika pagarināts, jo tur netika iesniegts neviens kandidātu saraksts.

info : CVK

31.martā partijas Jaunais laiks Rīgas nodaļas valde ir izvirzījusi un apstiprinājusi Edgaru Jaunupu par Jaunā laika Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātu.

Pats E.Jaunups norādīja, ka svarīgākais Rīgā ir izveidot reāli rīcībspējīgu un vienotu, nevis politisko intrigu vajātu vāju koalīciju. Kā zināms, E.Jaunupa CV lasāms, ka viņš dzimis 1979. gadā, beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, un šobrīd ir Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs.

Partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa izteicās, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju valstī, uzticības deficītu politiķiem un tautā nerimstošo prasību pēc jaunām sejām tiešā un pārnestā nozīmē. E.jaunups esot viens no partijas Jaunais laiks (JL) dibinātājiem, jauns, perspektīvs un ar unikālu pieredzi savam vecumam “Esmu pārliecināta, ka viņa labās organizatora spējas, modernā izglītība un idejas ir tas, pēc kā šobrīd ir akūts pieprasījums un dos patiešām vērtīgu pienesumu,” uzsvēra S.Āboltiņa.

info: db.lv, foto: apollo.lv

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus, kuri nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā, līdz 8.martam deklarēt savu faktisko dzīvesvietu.

Tas ir svarīgi, jo Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru. Šajās vēlēšanās katrs vēlētājs tiks iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai Iedzīvotāju reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Šogad tas ir 8.marts.

Turklāt jāatceras, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir tiesības vēlēt tikai to pašvaldību, kurā viņiem ir reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai arī to pašvaldību, kurā viņiem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

CVK sadarbībā ar pētījumu firmu „SIA Data Serviss” janvārī veiktā vēlētāju aptauja liecina, ka Latvijā reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo gandrīz piektā daļa jeb 18 procenti vēlētāju. Salīdzinot ar 2004.gadu, kad, gatavojoties EP vēlēšanām, tika veikta līdzīga aptauja, vēlētāju skaits, kuru faktiskā un reģistrētā dzīvesvieta atšķiras, ir pieaudzis par četriem procentiem.

Visbiežāk reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo vēlētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, bezdarbnieki un vēlētāji Kurzemē. Savukārt deklarētā dzīvesvieta visbiežāk ir arī faktiskā dzīvesvieta vēlētājiem ar pamata izglītību, vēlētājiem, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī vēlētājiem Zemgalē.

cvk.lv

Lai gan Saeimā pieņemtie grozījumi likumos, kas reglamentē aģitāciju pirms vēlēšanām, ir labāki “nekā nekas”, tomēr ir iespējamas problēmas to piemērošanā dzīvē, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.

Vilks šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja, ka problēmas varētu sagādāt plašā priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija. Likumos KNAB priekšniekam paredzētas tiesības apturēt nelikumīgu priekšvēlēšanu aģitāciju, tādēļ plašā definīcija jau priekšvēlēšanu periodā var izraisīt strīdus starp KNAB un politiskajām partijām.

Otra problēma pieņemto likumu piemērošanā varētu rasties no tā, ka pirms likumu grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā no trešo personu izņēmumiem tika iekļauti partiju biedri, proti, tagad partiju biedri varēs uzstāties kā trešās personas, ja vien viņi nebūs deputātu kandidāti. Zatleru tikšanās laikā interesējis gan vērtējums par pieņemtajiem likumu grozījumiem, gan arī veids, kā tos varēs piemērot dzīvē.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, kā arī grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.

Likumā par “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” reglamentēta tā saucamā trešo personu aģitācija. Grozījumi nosaka, ka trešās personas ir ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kas savā vārdā veic aģitāciju. Šie cilvēki aģitācijai varēs tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas, kas patlaban ir 2700 lati.

Minētie grozījumi vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam.

info: diena.lv , LETA

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas.

Kandidātu sarakstu iesniegšana

Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu  iesniegšana notiks no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

Vēlētāju reģistrs

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

Vēlētāju saraksti tiks veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu no 23. līdz 28.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu jāizsūta paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Plānots, ka savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni.

Līdz 12.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni uz citu. Pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanās pavisam būs 118 vēlēšanu apgabali, kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām.

Balsošanas kārtība

Vēlēšanu dienā, sestdien, 2009.gada 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.

No 3.līdz 5.jūnijam vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana.

Tāpat vēlētājiem, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju vēlētāji varēs izmantot, ja vēlēšanu dienā atradīsies sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

Piedalīties EP  un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, šiem pilsoņiem jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.

Savukārt piedalīties EP vēlēšanās un balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem varēs tie citu ES dalībvalstu vēlētāji, kuri līdz 7.maijam reģistrēsies vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vienlaikus tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, balsojot pa pastu. Līdz 25.aprīlim pasta balsošanas pieteikumus pieņems Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, bet līdz 7.maijam pieteikumus varēs iesniegt vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Reģistrēties balsošanai pa pastu varēs gan personiski, gan nosūtot attiecīgu pieteikumu pa pastu.

EP vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja balsot vai nu par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem, vai attiecīgās ES dalībvalsts EP deputātu kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju vēlētājiem EP vēlēšanām jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un vēlēšanās jāpiedalās saskaņā ar šīs valsts vēlēšanu nosacījumiem. Jāievēro, ja vēlētājs izvēlas šo iespēju, tad viņš zaudē tiesības balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem un tiek svītrots no Latvijas vēlētāju saraksta.

Tāpat jāatceras, ka vēlētāji, kuri dzīvo ārvalstīs, nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Pasta balsošanai jāreģistrējas līdz 17.maijam vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā.

info: cvk