Vēlēšanas.info

Saeima ceturtdien noteica priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumus pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms pašvaldību vēlēšanām, pieņemot likumus, kas Saeimas komisijām tika nodoti 2007.gada sākumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP), kas vadīja likumprojektu sagatavošanu, atzina, ka tikai prakse parādīs, cik veiksmīgi ir noteikts divu dienu klusēšanas periods, jo vēlēšanu dienā un dienu pirms tām aģitācija medijos būs liegta. Risku M.Kučinskis redz mediju iespējās šajās dienās aģitēt par atsevišķām partijām vai arī slēptajās reklāmās, kas var parādīties.

Likumā arī dotas tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aizliegt kādai partijai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tiek konstatēti pārkāpumi tās darbībā. Taču komisijas pārstāvis cer, ka KNAB godprātīgi izmantos savas lielās pilnvaras. KNAB lēmumu partijas varēs pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, taču lēmuma izpilde tādēļ netiks apturēta.

Likumi paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir 120 dienu. Medijiem tā laikā ir pienākums informēt KNAB par noslēgtajiem reklāmas līgumiem, raidorganizācijām un preses izdevumiem ir jāpublisko raidlaiku un reklāmas laukumu izcenojumi. Līgumus par reklāmu izvietošanu partijas un mediji varēs slēgt tikai tieši, neizmantojot starpniekus.

Saeima ir definējusi trešo personu darbību — tā likumā ir ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona. Par trešo personu uzskatāma fiziska, juridiska persona vai reģistrēta šāda personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 15 minimālo mēnešalgu apmērā, kas būtu 2700 lati. Likumi paredz, ka trešās personas, kuras pārkāpušas aģitācijas ierobežojumus, tiek sauktas pie atbildības. “Mēs, no vienas puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, uzlikuši saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku,” sēdē sacīja M.Kučinskis.

Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Artis Kampars arī sēdē atzina, ka aģitācijas likumu pieņemšana esot pozitīvais piemērs “šajā šobrīd ļoti nestabilajā gaisotnē, kas parāda, cik labu un kvalitatīvu likumdošanu produktu mēs varam panākt tad, ja pozīcija ieklausās opozīcijā un pozīcija ņem vērā ekspertu vērtējumus, viedokli”.

info: diena.lv

Politiskās partijas pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu kampaņā varēs tērēt 32 santīmus uz vienu vēlētāju, bet Eiropas parlamenta vēlēšanās - 6 santīmus uz vienu vēlētāju. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās partijas drīkstēja tērēt 20 santīmus par vienu vēletāju. Tādus aprēķinus publiskojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Partijas nedrīkstēs pārsniegt noteiktās summas priekšvēlēšanu izdevumiem laika posmā no 7.februāra līdz 6.jūnijam, kad notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Piemēram, Rīgas domes vēlēšanās tie būs 122 368 latu, visās deviņās republikas pilsētās kopā – 204 877 latu, visās Latvijas pašvaldībās kopā – 450 558 latu.

Saskaņā ar partiju finansēšanas likumu no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi attiecas uz izdevumiem pa reklāmas izvietošanu, pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partijas drīkstēja izlietot ne vairāk par 20 santīmiem uz vienu vēlētāju. Turklāt šis apmēra ierobežojums tika attiecināts uz visiem priekšvēlēšanu izdevumiem.

Aprēķini liecina, ka summas apmērs Eiropas Parlamenta vēlēšanās nedrīkst pārsniegt 88 990,97 latus (jeb 5,97 santīmus uz vēlētāju), savukārt pašvaldību vēlēšanās – 31,84 santīmus uz katru vēlētāju attiecīgajā teritorijā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

info: diena.lv , bilde: apollo.lv

15.janvārī Saeima, visticamāk, pieliks punktu jaunajam priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumam. Darbs pie trim ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju saistītiem likumiem sākās neilgi pēc skandalozās 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas, kuras pamanāmākais elements bija tā saucamās pozitīvisma kampaņas. Starta šāvienu pārmaiņām raidīja trīs koalīcijas partijas, kas nāca klajā ar iniciatīvu ļaut vēlēšanu kandidātiem turpmāk vēlēšanām tērēt neierobežotu līdzekļu daudzumu (t.i., atteikties no priekšvēlēšanu tēriņu griestiem). Divus gadus vēlāk situācija ir būtiski mainījusies. Ideju par tēriņu griestu atcelšanu publiski neviena partija vairs neaizstāv. Pat vēl vairāk — ar 15.janvāra grozījumiem varētu tikt atrisinātas pat tās problēmas, kurām iepriekšējo sasaukumu deputāti baidījās ķerties klāt.

Taču vispirms par priekšvēlēšanu tēriņu “griestiem”, kas tika reformēti vēl 2008.gada jūlijā. Galvenās izmaiņas: par vairāk nekā 50% tika palielināta partiju priekšvēlēšanu tēriņiem atļautā maksimālā summa, turklāt ierobežojumi tika attiecināti nevis uz visām partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet tikai dažām (svarīgākās — reklāmas izvietošana, sponsorēšana, pasta izdevumi). Šajos jautājumos politiskais kompromiss netika sasniegts, kaut arī partijas, ilgi un smagi kaulējoties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, konsensam bija ļoti tuvas, — sarunu beigās izpratnes par pieņemamiem tēriņu griestiem savstarpēji atšķīrās aptuveni par 50 000 latu.

Panākto risinājumu es vērtēju pozitīvi. Providus veiktais iepriekšējo Saeimas vēlēšanu monitorings liecināja, ka vismaz piecām partijām līdzšinējie (2004.gada sākumā noteiktie) tēriņu griesti bija pārāk zemi — proti, partijas vai nu pārtērēja atļauto summu, vai bija tuvu pārtēriņam. Lai ierobežojumi varētu sekmīgi funkcionēt, tiem jābūt sakņotiem reālajā dzīvē. Ja griesti ir daudz par zemu partijām, kam ir pieejami lieli naudas resursi, tās pastiprināti meklēs iespējas, kā no ierobežojumiem izvairīties, un no šādas sistēmas labuma nebūs nevienam. Saeimas apstiprinātais risinājums (griesti — aptuveni Ls 460 000) ļauj partijām vēlēšanu laikā tērēt summas, kas vairākkārt pārsniedz to starpvēlēšanu gadu ienākumus, taču — un tas, manuprāt, ir galvenais! — joprojām novērš miljoniem latu vērtas kampaņas, kādas redzējām 2002.gada Saeimas vēlēšanās.

Pašvaldību vēlēšanas

Diskusijās Saeimas komisijās ik pa laikam tika pieminēti scenāriji, kuru juridiskais vērtējums joprojām būs sarežģīts. Piemēram, pēc kādiem kritērijiem noteikt, vai medijam iesniegtais reklāmas rullītis, kurā pausts atbalsts kādām vērtībām, ir vai nav priekšvēlēšanu aģitācija? Vai par ziedojumu partijai būtu jāuzskata tāds reklāmas klips, kuru savā vārdā izvieto kāda privātpersona, bet ir droši zināms, ka izvietošana ir saskaņota ar attiecīgo politisko partiju? Šādu situāciju vērtējums ir neizbēgami atkarīgs no katras konkrētās situācijas apstākļiem. Saeimas deputāti nebija gatavi tām paredzēt precīzāku regulējumu. Tādēļ to korektai juridiskai interpretācijai joprojām būs jāvadās pēc konstitucionāliem principiem un partiju finanses regulēšanas mērķiem. Domāju, ka pēc 2006.gada vēlēšanu mācības, partijas ir sapratušas, ka ikvienam vārdam partiju finanses un kampaņas regulējošajos likumos ir liela nozīme — izvērsta regulējuma neesamība nenozīmē, ka viss ir atļauts.

Laika trūkums liedza 15.janvāra likuma grozījumus noslīpēt līdz galam. Deputāti vienojās iedarbināt jaunos mehānismus jau līdz jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai pārbaudītu to dzīvotspēju un nepieciešamības gadījumā pirms 2009.gada Saeimas vēlēšanām paspētu vēlreiz šo regulējumu pārskatīt.

15.janvāra jauninājumi

15.janvārī Saeima lems par būtiskiem jauninājumiem priekšvēlēšanu kampaņās. Ilgstošas kompromisu meklēšanas rezulātā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nonāca pie risinājuma pašām akūtākajām iepriekšējo vēlēšanu problēmām.

1. Tā saukto trešo personu problēmai (kad politisko reklāmu izvieto nevis pati partija, bet gan kāda cita organizācija vai pat privātpersona). Deputāti izvēlējās vienkāršu (iespējams, pat pārāk vienkāršotu!) risinājumu šai sarežģītajai problēmai — proti, noteikt šādu kampaņu izdevumu griestus 15 minimālo mēnešalgu apmērā, neuzliekot reklāmas izvietotājiem citas prasības.

2. Vienlīdzīgiem nosacījumiem politisko reklāmu cenām. Lai novērstu 2005.gada pašvaldību vēlēšanu pieredzes atkārtošanos, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viena politiska partija bija ieguvusi milzīgas reklāmas izvietošanas atlaides, jaunais regulējums paredz pienākumu medijiem laikus publiski paziņot politiskās reklāmas cenas un aizliedz no šīs cenas atkāpties.

3. Reaģējot uz Augstākās tiesas 2006.gada blaku lēmumu, kur norādīts uz efektīva vēlēšanu norises kontroles mehānisma trūkumu, Saeimas komisijai izdevās par šādu mehānismu vienoties. Mehānisma divi būtiskākie elementi: 1) mediju pienākums visus politiskās reklāmas izvietošanas līgumus nosūtīt KNAB); 2) KNAB pilnvaras pārtēriņa gadījumā apturēt partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Aiz iekavām

Pagaidām bez skaidra regulējuma paliek vēl vesela svarīgu jautājumu virkne, piemēram, iespējamie aģitācijas gadījumi pašvaldībai piederošajos medijos, partijām piešķirtā brīvā raidlaika reforma, partiju popularitātes reitingu publiskošanas nosacījumi neilgi pirms vēlēšanām. Šo jautājumu risināšana dažu gadu laikā ir jau vairākkārt tikusi atlikta, cerams, ka vismaz līdz 9.Saeimas vēlēšanām arī tiem tiks izveidots regulējums. Uz vēlāku laiku gan nedrīkst atlikt sankciju ieviešana par jaunās sistēmas pārkāpumiem.

Visbeidzot vērts pieminēt vēl kādu svarīgu 15.janvāra jauninājumu — proti, deputāti vienojās dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā atteikties no politiskajām reklāmām. Tieši šāds “pārdomu periods” vēlētājiem bija maksimums, kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības deputātu vairākums bija gatavs atbalstīt.

Kopumā komisijas darbs, visu 2008.gadu strādājot pie jaunā regulējuma, ir bijis pārsteidzoši konstruktīvs. Par pozitīvu rezultātu šajā gadījumā liecina arī tas, ka visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir izdevīgāk, lai jaunais regulējums tiktu pieņemts, nevis saglabāts vecais. Brutāla likuma ignorēšana vai cenšanās izlavierēt caur regulējuma juridiskajām finesēm joprojām ir iespējama. Taču ir gandrīz skaidrs, ka tādā gadījumā nākamais referendums būtu par politiskās reklāmas aizliegšanu.

Iveta Kažoka , Providus pētniece, Diena.lv

Visu šo gadu 160 tūkstošos mājokļu pie sienas būs Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) logo un tūkstošiem cilvēku vismaz reizi dienā uz to paskatīsies. Teorētiski tik lielu auditoriju, samaksājot mazāk nekā 20 tūkstošu latu, turklāt neiekļaujot tos aģitācijas izdevumos, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu gadā var sasniegt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), pateicoties sava vadītāja Mārtiņa Rozes hobijam. Savā tradicionālajā kalendārā (metiens — 160 000 eksemplāru) Latvijas Avīze (LA) šogad nolēmusi izmantot zemkopības ministra M.Rozes fotogrāfijas. Dažus pēdējos gadus kalendāra izdošanu atbalstīja Latvijas krājbanka, tagad to nomainījusi ZZS. Līdz februāra sākumam, kad būs jāsāk uzskaitīt visus ar vēlēšanām saistītos tēriņus un ienākumus, nesnauž arī citi: interneta vidē ar jauniem ieročiem cīņā par Rīgas domi jau iesaistījušās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un Pilsoniskā savienība (PS).

Katru mēnesi LA kalendārā rotā četri M.Rozes radīti foto (ainavas un klusās dabas), bet starp svinamo un piemiņas dienu sarakstu un lauku darbu kalendāru gozējas apvienību veidojošo LZS un LZP simbolika. Lapas apakšā dažos tēlainos teikumos izsacīts konkrētā mēneša raksturojums, zem kura parakstās kāds no ZZS pašvaldību vadītājiem vai Saeimas deputātiem. “Augusts Latvijā izsenis ir nozīmīgs mēnesis — ražas vākšanas laiks, kas latviešu zemniekam ir kā atskaites brīdis par padarīto un laiks pārdomām par nākotnē darāmo,” kā piemēru var minēt ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa atziņu zem gliemeža tuvplāna.

ZZS ziedo aktīvāk

Lai par velti nodrošinātu kalendāru LA janvāra abonentiem, ZZS izdevumam pārskaitīja 18 tūkstošu latu, Dienai sacīja M.Roze. Iespējams, tā ir tikai sakritība, ka ZZS kā apvienībai (neskaitot LZS un LZP atsevišķi saņemto), kas 2007.gadā ziedojumos saņēma vien 1500 latu, pērn saziedots 26 619 latu. Būtisku ieguldījumu devuši daži lielie ziedotāji. Trīs tūkstošus latu maijā apvienībai atvēlējis kāds Roberts Apsītis, kurš pērn oktobrī Ls 7000 ziedoja to veidojošajai partijai LZS. Savukārt jūlijā Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bauze-Krastiņš apvienībai ziedoja 9500 latu, bet ZZS ģenerālsekretārs un va/s Latvijas valsts meži valdes loceklis Kārlis Boldiševics — 3600 latu. M.Roze paša vadītajai apvienībai pērn astoņos piegājienos kopā piešķīra 2700 latu.

Kalendāru M.Roze paguva izreklamēt arī LNT Prāta bankas labdarībai veltītajā raidījumā 20.decembrī. Sabiedrībā pazīstami cilvēki tika aicināti pie “darījumu galda”, lai vāktu naudu Valmieras vājdzirdīgo skolas skolēniem.

M.Roze, aicināts pastāstīt par sevi, nepieminēja amatu ZM, bet stādījās priekšā kā ZZS priekšsēdis. “Tas aizņem lielu daļu no mana pamatdarba,” viņš sacīja un piebilda, ka viņam arī ļoti patīk Latvijas daba, ko cenšas “iemūžināt kadrā”. “Nākamajam gadam būs viens tāds jauks kalendārs ar skatiem ar Latvijas dabu,” raidījumā stāstīja ministrs.

Raidījuma producenta Mēmais šovs direktors Kaspars Vanags stāsta, ka vēlējušies ierakstam kā dalībniekus aicināt “dziedātāju, aktieri un politiķi”. Piedāvājums izteikts vairākiem ministriem, un M.Roze piekritis. “Viņš nebija vienīgais, aicinājām visus, jo mēs viņus nešķirojam,” apgalvo K.Vanags.

Aģitācijas likuma vēl nav

Citām partijām, kas priekšvēlēšanu cīņā arī iesaistījušās netradicionālā veidā — ar īpaši veidotiem interneta portāliem, tēriņi pagaidām bijuši mazāki. LSDSP izveidojusi portālu nakotnesriga.lv, bet PS — mājaslapu rigasmers.lv. PS arī pasteigusies jau pusgadu pirms vēlēšanām ar vides reklāmu rīdziniekiem atrādīt savu galvaspilsētas mēra kandidātu Ģirtu Valdi Kristovski.

LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis stāsta, ka portāla izveidošana izmaksājusi līdz 1000 latiem, savukārt saturu veido partijas biroja cilvēki. “Tā nav nekāda sabiedriska organizācija vai trešā persona, to veidojam mēs — LSDSP. Viss, kas būs jāuzrāda kā priekšvēlēšanu tēriņi, tiks uzrādīts,” viņš sola.

PS preses sekretāre Dace Balode pastāstīja, ka rigasmers.lv partijai izmaksāja apmēram 400 latu: par dizainu un programmēšanu. Tās saturs pagaidām gan ir visai askētisks — lapas lasītāju atbildes uz jautājumu “Ko tu mainītu, ja būtu Rīgas mērs?”, taču D.Balode apgalvo, ka vēlāk tas tiks attīstīts. Iespējams, ka tas notiks jau pēc 120 dienu priekšvēlēšanu termiņa sākuma.

“Izvērtējot vēlēšanu deklarācijās sniegtās ziņas, jāsecina, ka partijas pārsvarā norāda savus ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītos izdevumus, taču ne vienmēr tiek iekļauti izdevumi par reklāmas vai citu aģitācijas materiālu izvietošanu, kas radušies deputātu kandidātiem, partiju biedriem,” stāsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Viņš uzsver, ka Saeimā vēl joprojām nav pieņemts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kam jānosaka vairākas būtiskas lietas, piemēram, kas būs uzskatāmas par trešajām personām, kādi būs priekšvēlēšanu aģitācijas elementi. “No likumā noteiktajiem principiem būs atkarīgs, ko uzskatīt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un ko par reklāmu, uz ko attiecināt tās izvietošanai radušos izdevumus — partiju vai kādu tā saukto trešo personu,” skaidro KNAB pārstāvis.

Lauku Avīze, Diena.lv ,