Vēlēšanas.info

Aptaujas skaitļi liecina, ka pēdējā mēnesī Tautas partija vēlētājiem ir kļuvusi vēl par 36 procentpunktiem nemīlamāka. Par 30.3 procentpunktiem mēneša laikā ir nokritis arī Pirmās partijas un Latvijas ceļa reitings.

Savukārt opozīcijas partijām reitingi aug visām, izņemot PCTVL. Straujākais atbalsta kāpums ir Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai – abām mēneša laikā klāt pa 23.5 procentpunktiem. Sabiedrībai citai politikai plus 4.3 procentpunkti, bet Saskaņas centram 12.2 procentpunkti.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu tagad, 5% barjeru pārvarētu tikai trīs partijas - Saskaņas centrs (10.1%), Jaunais laiks (6.3%) un Zaļo un Zemnieku savienība (6.3%), atsaucoties uz Latvijas fakti veikto aptauju, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

DB.lv

Lai gan Saeimā pieņemtie grozījumi likumos, kas reglamentē aģitāciju pirms vēlēšanām, ir labāki “nekā nekas”, tomēr ir iespējamas problēmas to piemērošanā dzīvē, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.

Vilks šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja, ka problēmas varētu sagādāt plašā priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija. Likumos KNAB priekšniekam paredzētas tiesības apturēt nelikumīgu priekšvēlēšanu aģitāciju, tādēļ plašā definīcija jau priekšvēlēšanu periodā var izraisīt strīdus starp KNAB un politiskajām partijām.

Otra problēma pieņemto likumu piemērošanā varētu rasties no tā, ka pirms likumu grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā no trešo personu izņēmumiem tika iekļauti partiju biedri, proti, tagad partiju biedri varēs uzstāties kā trešās personas, ja vien viņi nebūs deputātu kandidāti. Zatleru tikšanās laikā interesējis gan vērtējums par pieņemtajiem likumu grozījumiem, gan arī veids, kā tos varēs piemērot dzīvē.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, kā arī grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.

Likumā par “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” reglamentēta tā saucamā trešo personu aģitācija. Grozījumi nosaka, ka trešās personas ir ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kas savā vārdā veic aģitāciju. Šie cilvēki aģitācijai varēs tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas, kas patlaban ir 2700 lati.

Minētie grozījumi vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam.

info: diena.lv , LETA

Saeima ceturtdien noteica priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumus pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms pašvaldību vēlēšanām, pieņemot likumus, kas Saeimas komisijām tika nodoti 2007.gada sākumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP), kas vadīja likumprojektu sagatavošanu, atzina, ka tikai prakse parādīs, cik veiksmīgi ir noteikts divu dienu klusēšanas periods, jo vēlēšanu dienā un dienu pirms tām aģitācija medijos būs liegta. Risku M.Kučinskis redz mediju iespējās šajās dienās aģitēt par atsevišķām partijām vai arī slēptajās reklāmās, kas var parādīties.

Likumā arī dotas tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aizliegt kādai partijai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tiek konstatēti pārkāpumi tās darbībā. Taču komisijas pārstāvis cer, ka KNAB godprātīgi izmantos savas lielās pilnvaras. KNAB lēmumu partijas varēs pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, taču lēmuma izpilde tādēļ netiks apturēta.

Likumi paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir 120 dienu. Medijiem tā laikā ir pienākums informēt KNAB par noslēgtajiem reklāmas līgumiem, raidorganizācijām un preses izdevumiem ir jāpublisko raidlaiku un reklāmas laukumu izcenojumi. Līgumus par reklāmu izvietošanu partijas un mediji varēs slēgt tikai tieši, neizmantojot starpniekus.

Saeima ir definējusi trešo personu darbību — tā likumā ir ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona. Par trešo personu uzskatāma fiziska, juridiska persona vai reģistrēta šāda personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 15 minimālo mēnešalgu apmērā, kas būtu 2700 lati. Likumi paredz, ka trešās personas, kuras pārkāpušas aģitācijas ierobežojumus, tiek sauktas pie atbildības. “Mēs, no vienas puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, uzlikuši saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku,” sēdē sacīja M.Kučinskis.

Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Artis Kampars arī sēdē atzina, ka aģitācijas likumu pieņemšana esot pozitīvais piemērs “šajā šobrīd ļoti nestabilajā gaisotnē, kas parāda, cik labu un kvalitatīvu likumdošanu produktu mēs varam panākt tad, ja pozīcija ieklausās opozīcijā un pozīcija ņem vērā ekspertu vērtējumus, viedokli”.

info: diena.lv

15.janvārī Saeima, visticamāk, pieliks punktu jaunajam priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumam. Darbs pie trim ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju saistītiem likumiem sākās neilgi pēc skandalozās 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas, kuras pamanāmākais elements bija tā saucamās pozitīvisma kampaņas. Starta šāvienu pārmaiņām raidīja trīs koalīcijas partijas, kas nāca klajā ar iniciatīvu ļaut vēlēšanu kandidātiem turpmāk vēlēšanām tērēt neierobežotu līdzekļu daudzumu (t.i., atteikties no priekšvēlēšanu tēriņu griestiem). Divus gadus vēlāk situācija ir būtiski mainījusies. Ideju par tēriņu griestu atcelšanu publiski neviena partija vairs neaizstāv. Pat vēl vairāk — ar 15.janvāra grozījumiem varētu tikt atrisinātas pat tās problēmas, kurām iepriekšējo sasaukumu deputāti baidījās ķerties klāt.

Taču vispirms par priekšvēlēšanu tēriņu “griestiem”, kas tika reformēti vēl 2008.gada jūlijā. Galvenās izmaiņas: par vairāk nekā 50% tika palielināta partiju priekšvēlēšanu tēriņiem atļautā maksimālā summa, turklāt ierobežojumi tika attiecināti nevis uz visām partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet tikai dažām (svarīgākās — reklāmas izvietošana, sponsorēšana, pasta izdevumi). Šajos jautājumos politiskais kompromiss netika sasniegts, kaut arī partijas, ilgi un smagi kaulējoties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, konsensam bija ļoti tuvas, — sarunu beigās izpratnes par pieņemamiem tēriņu griestiem savstarpēji atšķīrās aptuveni par 50 000 latu.

Panākto risinājumu es vērtēju pozitīvi. Providus veiktais iepriekšējo Saeimas vēlēšanu monitorings liecināja, ka vismaz piecām partijām līdzšinējie (2004.gada sākumā noteiktie) tēriņu griesti bija pārāk zemi — proti, partijas vai nu pārtērēja atļauto summu, vai bija tuvu pārtēriņam. Lai ierobežojumi varētu sekmīgi funkcionēt, tiem jābūt sakņotiem reālajā dzīvē. Ja griesti ir daudz par zemu partijām, kam ir pieejami lieli naudas resursi, tās pastiprināti meklēs iespējas, kā no ierobežojumiem izvairīties, un no šādas sistēmas labuma nebūs nevienam. Saeimas apstiprinātais risinājums (griesti — aptuveni Ls 460 000) ļauj partijām vēlēšanu laikā tērēt summas, kas vairākkārt pārsniedz to starpvēlēšanu gadu ienākumus, taču — un tas, manuprāt, ir galvenais! — joprojām novērš miljoniem latu vērtas kampaņas, kādas redzējām 2002.gada Saeimas vēlēšanās.

Pašvaldību vēlēšanas

Diskusijās Saeimas komisijās ik pa laikam tika pieminēti scenāriji, kuru juridiskais vērtējums joprojām būs sarežģīts. Piemēram, pēc kādiem kritērijiem noteikt, vai medijam iesniegtais reklāmas rullītis, kurā pausts atbalsts kādām vērtībām, ir vai nav priekšvēlēšanu aģitācija? Vai par ziedojumu partijai būtu jāuzskata tāds reklāmas klips, kuru savā vārdā izvieto kāda privātpersona, bet ir droši zināms, ka izvietošana ir saskaņota ar attiecīgo politisko partiju? Šādu situāciju vērtējums ir neizbēgami atkarīgs no katras konkrētās situācijas apstākļiem. Saeimas deputāti nebija gatavi tām paredzēt precīzāku regulējumu. Tādēļ to korektai juridiskai interpretācijai joprojām būs jāvadās pēc konstitucionāliem principiem un partiju finanses regulēšanas mērķiem. Domāju, ka pēc 2006.gada vēlēšanu mācības, partijas ir sapratušas, ka ikvienam vārdam partiju finanses un kampaņas regulējošajos likumos ir liela nozīme — izvērsta regulējuma neesamība nenozīmē, ka viss ir atļauts.

Laika trūkums liedza 15.janvāra likuma grozījumus noslīpēt līdz galam. Deputāti vienojās iedarbināt jaunos mehānismus jau līdz jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai pārbaudītu to dzīvotspēju un nepieciešamības gadījumā pirms 2009.gada Saeimas vēlēšanām paspētu vēlreiz šo regulējumu pārskatīt.

15.janvāra jauninājumi

15.janvārī Saeima lems par būtiskiem jauninājumiem priekšvēlēšanu kampaņās. Ilgstošas kompromisu meklēšanas rezulātā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nonāca pie risinājuma pašām akūtākajām iepriekšējo vēlēšanu problēmām.

1. Tā saukto trešo personu problēmai (kad politisko reklāmu izvieto nevis pati partija, bet gan kāda cita organizācija vai pat privātpersona). Deputāti izvēlējās vienkāršu (iespējams, pat pārāk vienkāršotu!) risinājumu šai sarežģītajai problēmai — proti, noteikt šādu kampaņu izdevumu griestus 15 minimālo mēnešalgu apmērā, neuzliekot reklāmas izvietotājiem citas prasības.

2. Vienlīdzīgiem nosacījumiem politisko reklāmu cenām. Lai novērstu 2005.gada pašvaldību vēlēšanu pieredzes atkārtošanos, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viena politiska partija bija ieguvusi milzīgas reklāmas izvietošanas atlaides, jaunais regulējums paredz pienākumu medijiem laikus publiski paziņot politiskās reklāmas cenas un aizliedz no šīs cenas atkāpties.

3. Reaģējot uz Augstākās tiesas 2006.gada blaku lēmumu, kur norādīts uz efektīva vēlēšanu norises kontroles mehānisma trūkumu, Saeimas komisijai izdevās par šādu mehānismu vienoties. Mehānisma divi būtiskākie elementi: 1) mediju pienākums visus politiskās reklāmas izvietošanas līgumus nosūtīt KNAB); 2) KNAB pilnvaras pārtēriņa gadījumā apturēt partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Aiz iekavām

Pagaidām bez skaidra regulējuma paliek vēl vesela svarīgu jautājumu virkne, piemēram, iespējamie aģitācijas gadījumi pašvaldībai piederošajos medijos, partijām piešķirtā brīvā raidlaika reforma, partiju popularitātes reitingu publiskošanas nosacījumi neilgi pirms vēlēšanām. Šo jautājumu risināšana dažu gadu laikā ir jau vairākkārt tikusi atlikta, cerams, ka vismaz līdz 9.Saeimas vēlēšanām arī tiem tiks izveidots regulējums. Uz vēlāku laiku gan nedrīkst atlikt sankciju ieviešana par jaunās sistēmas pārkāpumiem.

Visbeidzot vērts pieminēt vēl kādu svarīgu 15.janvāra jauninājumu — proti, deputāti vienojās dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā atteikties no politiskajām reklāmām. Tieši šāds “pārdomu periods” vēlētājiem bija maksimums, kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības deputātu vairākums bija gatavs atbalstīt.

Kopumā komisijas darbs, visu 2008.gadu strādājot pie jaunā regulējuma, ir bijis pārsteidzoši konstruktīvs. Par pozitīvu rezultātu šajā gadījumā liecina arī tas, ka visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir izdevīgāk, lai jaunais regulējums tiktu pieņemts, nevis saglabāts vecais. Brutāla likuma ignorēšana vai cenšanās izlavierēt caur regulējuma juridiskajām finesēm joprojām ir iespējama. Taču ir gandrīz skaidrs, ka tādā gadījumā nākamais referendums būtu par politiskās reklāmas aizliegšanu.

Iveta Kažoka , Providus pētniece, Diena.lv

Zatlers pēc vakardienas notikumiem Vecrīgā secinājis, ka iemesls grautiņiem bija katastrofāli zemā iedzīvotāju uzticība valsts varai un amatpersonām, tāpēc viņš izvirzīs Saeimai un valdībai katrai trīs uzdevumus.

Pirmais no uzdevumiem Saeimai ir līdz 31.martam pieņemt grozījumus Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu. Zatlers kategoriski paziņoja, - ja tas netiks izpildīts, viņš rosinās parlamenta atlaišanu. Prezidents nedēļas laikā ir apņēmies iesniegt Saeimā precīzu Satversmes grozījumu redakciju.

Otrkārt, Saeimai pēc prezidenta uzstādījuma ir jāveic grozījumi vēlēšanu likumos, kas nepieļautu tā dēvēto lokomotīvju principu, kā arī liegtu deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā.

Trešais prezidenta uzdevums Saeimai ir pēc iespējas ātrāk izveidot uzraudzības padomi, kas uzraudzīs ekonomikas stimulēšanas plāna izstrādi un starptautiskā aizdevuma izlietošanu.

Tāpat Zatlers izvirzījis trīs uzdevumus valdībai - Ministru kabinetam vienā vai divās nedēļās jānāk klajā ar skaidru valdības reorganizācijas modeli un valsts institūciju reformu plānu.

Kā otrs uzdevumu valdībai Zatlers minēja jau savulaik izteikto vēlmi valdībā redzēt jaunas sejas, kuru izvēlē jāvadās pēc profesionalitātes principa, tostarp jaunajiem ministriem jāpārvalda svešvalodas. Zatlers pieļāva iespēju, ka varētu būt nepieciešams paplašināt valdošo koalīciju, vai arī veidot tā saucamo izlīguma valdību.

Savukārt trešais prezidenta uzdevums valdībai ir pēc iespējas ātrāk izvēlēties jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju. Šis process, pēc Zatlera domām, ir neattaisnojami ievilcies.

“Tikai ar šiem konkrētiem darbiem mēs varam nomierināt sabiedrību,” sacīja Zatlers.

Info: Leta , foto: apollo.lv

Partijas sarosās Saeimas vēlēšanām.