Vēlēšanas.info

Kā ziņo portāls www.delfi.lv, pēc premjera lēmuma neslēgt divpusējo vienošanos ar Tautas partiju (TP) par neatliekamajiem darbiem “ekonomikas glābšanai” un aicinājuma turpināt kopīgu darbu valdībā, lielākais koalīcijas partneris TP trešdien nolēma atsaukt savus ministrus un pamest Valda Dombrovska (JL) Ministru kabinetu, kurš pie varas ir tikai gadu.

TP atsauc savus ministrus no valdības, žurnālistiem apstiprināja partijas līderis Andris Šķēle. Vienlaikus Šķēle atkārtoti apliecināja, ka TP negāzīs Dombrovska valdību - neierosinās un neatbalstīs valdības demisiju. Tādejādi līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Dombrovska valdība varētu strādāt mazākumā.

Viņš norādīja, ka premjera atbildes vēstulē TP nav saņēmusi atbildi pēc būtības ne uz vienu no izvirzītajiem punktiem. “Neviena rindiņa nebija pēc būtības,” sacīja Šķēle.

Viņš norādīja, ka TP aiziet opozīcijā un centīsies tajā panākt savas programmas īstenošanu. Viņš gan nenosauca potenciālos sadarbības partnerus, kas varētu palīdzēt īstenot TP priekšlikumus, norādot, ka tās varētu dažādas partijas.

Balsojumā atturējušies vien divi TP deputāti, taču visa TP frakcija vienoti aiziet opozīcijā.

TP paziņojumā medijiem pausts, ka “Dombrovska darbība ir neizlēmīga noklusēšana un laika vilkšana”. “Dombrovska atteikšanās no piedāvātās vienošanās liecina, ka turpmākais valdības kurss acīmredzot būs vērsts uz nodokļu paaugstināšanu, neefektīva valsts aparāta saglabāšanu un nepopulāru lēmumu atlikšanu pēc vēlēšanām,” pauž TP, norādot, ka “Ministru prezidents šodien tikai pastiprināja TP paustās bažas, ka pēc Saeimas vēlēšanām var atkārtoties pašvaldību vēlēšanu laikā piedzīvotais, kad premjerministrs priekšvēlēšanu periodā melo par gaidāmajiem lēmumiem”.

“Apzinoties politiskās un ekonomiskās situācijas nopietnību, Tautas partija apstiprina, ka nodrošinās politisko stabilitāti un sniegs atbalstu valdībai tajos jautājumos, kas atbilst minēto četru punktu būtībai,” norādīts TP paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Tautas partija (TP), “lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi”, pagājušā nedēļā piedāvāja premjeram parakstīt divpusēju vienošanos ar četriem punktiem. Tā paredzēja apņemšanos nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu šogad un nākamgad, līdz 1.maijam iesniegt likumprojektus par valsts pārvaldes reformu un ministriju skaita samazināšanu, līdz 1.jūnijam valdībā sākt skatīt nākamā gada budžeta projektu, kā arī nekavējoties uzsākt darbu pie Sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem. Atbildi no premjera TP gaidīja līdz trešdienai.

Koalīcijas partijas jau pirmdien noraidīja TP ierosinājumu slēgt divpusēju līgumu ar premjeru, taču Dombrovskis aicināja partnerus tuvāko divu nedēļu laikā izvērtēt TP piedāvājumu un pēc tam kopīgi lemt par visas koalīcijas atbalstu kādiem no šiem punktiem. Pret divpusēju līgumu ar premjeru asi iebilda koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šādu TP rīcību salīdzināja ar vistu, kas gatavojas perēt, savukārt JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka “ultimātus var uzstādīt sievasmātes virtuvē, nevis koalīcijas partneriem”.

Premjers trešdien sniedza atbildi TP, kurā aicināja partiju palikt valdībā un turpināt darbu, taču noraidīja līguma ieceri.

“Kaut arī tuvojas vēlēšanas un to iespaidu mēs izjutīsim arvien vairāk, par valsti patiesi atbildīga politika nedrīkst būt tikai egocentriska un ultimatīva. Viena partija nevar kļūt par politiskās stabilitātes garantu valstī, kur varas koalīcijā pārstāvētas piecas partijas. Tādēļ kopīgi uzsāktais darbs ir jāturpina, jo tā ir mūsu kā valdības partiju atbildība pret valsti kopumā un arī katrai pret saviem vēlētājiem. Aicinu Tautas partiju turpināt darbu koalīcijā līdz šīs valdības termiņa beigām!” teikts premjera vēstulē TP.

Pēc lielākās koalīcijas partijas - TP - aiziešanas no valdības, Ministru kabinets Saeimā zaudēja 19 deputātu balsis. Koalīcijai kopumā palikušas 44 balsis (”Pilsoniskā Savienība” - 7, “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK - 5, JL - 15, ZZS - 17), taču deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) ilgstoši slimo un sēdes neapmeklē. Vēl valdība var rēķināties ar trīs SCP deputātu atbalstu.

Pašlaik opozīcijā esošajai LPP/LC, ar kuru JL plāno sākt sarunas par dalību valdībā, ir desmit deputātu balsis.

Info:delfi.lv

Foto:delfi.lv

Kā informē portāls apollo.lv, 10.Saeimas vēlēšanām, kad deputāta kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, partijām būs jāpiesaka kopumā divreiz vairāk kandidātu - 115 deputātu kandidāti, ja saraksts tiks iesniegts visos piecos vēlēšanu apgabalos, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā.
9.Saeimas vēlēšanām tika iesniegti 19 kandidātu saraksti, kuros bija iekļauti 1024 deputātu kandidāti. Līdz ar to vidējais kandidātu skaits sarakstā bija 54 kandidāti. Tajā pašā laikā 9.Saeimas vēlēšanās bija kandidātu saraksti, kuros bija pieteikts tikai viens kandidāts visos vēlēšanu apgabalos, piemēram, «Māras zeme». Savukārt vislielākais pieteikto kandidātu skaits bija apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK sarakstā - 89, «Jaunā laika» un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā - katrā 86 kandidāti, «Saskaņas centra» sarakstā - 84 kandidāti. Tautas partijai bija 65 kandidāti.
Attiecībā uz deputātu kandidātu skaitu, ko varēs pieteikt 10.Saeimas vēlēšanām, šobrīd spēkā ir tas pats nosacījums, kas 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Tas ir, kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka šobrīd, kad spēkā ir nosacījums, ka kandidātu drīkst pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, nevis visos vēlēšanu apgabalos, kā tas bija līdz šim, rezerves kandidāti ir zaudējuši aktualitāti un no šī nosacījuma varētu atteikties. Iepriekš tas bija svarīgi, jo pastāvēja risks, ka mazākajos vēlēšanu apgabalos, kāda ir, piemēram, Zemgale vai Kurzeme, sarakstā, kas ieguvis vietas parlamentā, varētu pietrūkt kandidātu, jo daļa kandidātu, kas tika pieteikti arī mazajos apgabalos, Saeimā tika ievēlēti no lielajiem vēlēšanu apgabaliem, piemēram, Rīgas vai Vidzemes.

Info: www.apollo.lv

Kā ziņo portāls Delfi.lv, centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi konkursu spiedogu iegādei 10.Saeimas vēlēšanām, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publiskotā informācija.

Komisija iecerējusi iegādāties 5000 spiedogu, kas nepieciešami vēlēšanu komisijām, lai iespiestu atzīmi vēlētāju pasēs par piedalīšanos vēlēšanās. Piedāvājumus trešdien izsludinātajā iepirkumā pretendenti var iesniegt līdz 24.februārim, un darbu izpildes termiņš ir seši mēneši.

Jau vēstīts, ka oktobrī Latvijā notiks 10.Saeimas vēlēšanas. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību vēlētāji Latvijā Saeimas vēlēšanās var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, taču nobalsojušajiem vēlētājiem pasēs iespiež zīmogu par dalību vēlēšanās, lai novērstu iespēju nobalsot vairākkārt.

Info: delfi.lv

Read the rest of this entry »

2010.gada 2. oktobrī notiks Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas. Politiskās partijas sāk aktīvi gatavoties vēlēšanām. Partiju apvienības apņemas sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, lai varētu balstīties uz kopējām vērtībām un kopējām pārmaiņu programmām, vienotām organizācijām.

Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības un pienākums piedalīties Saeimas vēlēšanās. Turklāt, vēlēšanās svarīga ir ikviena iedzīvotāja balss, arī to, kas šobrīd kādu iemeslu dēļ neatrodas Latvijā, bet, rūpējoties par valsts nākotni, vēlas to redzēt kā demokrātisku, tiesisku un plaukstošu valsti.

Trīs dienas pirms 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iepriekšējā balsošanā varēs nobalsot vēlētāji, kuri sestdien, vēlēšanu dienā, to izdarīt nevarēs. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību un EP vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Tas nozīmē, ka jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ir norādītas vēlētājiem izsūtītajos paziņojumos. Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot, arī piezvanot pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999 vai ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā.

Piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. To var izdarīt, balsojot pa pastu, ja vēlētāji ir pieteikušies balsošanai pa pastu. Par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs nobalsot nevarēs. EP vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, var balsot arī par šīs valsts EP kandidātiem, bet tādā gadījumā viņi zaudē iespēju vēlēt par Latvijas EP sarakstiem. EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kuras atrodas apcietinājumā, ja līdz 17.maijam tās reģistrējušās balsošanai pa pastu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka iepriekšējā balsošana visos vēlēšanu iecirkņos notiks vienā laikā. Vēlēšanu iecirkņi 3.jūnijā būs atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4.jūnijā — no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet 5.jūnijā — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu dienā,

6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Jau no 27.maija vēlētāji, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja tā vēlēšanu dienā būs sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

No 27.maija varēja pieteikties arī balsošanai slimnīcās EP vēlēšanās. Tajās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, un visā valstī būs vienāda satura vēlēšanu zīmes, informē CVK. Pieteikumi jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirknī, kurš organizēs balsošanu slimnīcā.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiek 109 novadu un deviņu lielo pilsētu teritorijās, kas ir mazākais pašvaldību skaits, kādā līdz šim ir notikušas vietējās vēlēšanas. Līdzšinējos pagastos vairs nebūs vēlētas vietējās varas, bet gan pagasta pārvaldes vadītājs.

info: Diena.lv , cvk.lv