Vēlēšanas.info

Kā informē portāls apollo.lv, 10.Saeimas vēlēšanām, kad deputāta kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, partijām būs jāpiesaka kopumā divreiz vairāk kandidātu - 115 deputātu kandidāti, ja saraksts tiks iesniegts visos piecos vēlēšanu apgabalos, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā.
9.Saeimas vēlēšanām tika iesniegti 19 kandidātu saraksti, kuros bija iekļauti 1024 deputātu kandidāti. Līdz ar to vidējais kandidātu skaits sarakstā bija 54 kandidāti. Tajā pašā laikā 9.Saeimas vēlēšanās bija kandidātu saraksti, kuros bija pieteikts tikai viens kandidāts visos vēlēšanu apgabalos, piemēram, «Māras zeme». Savukārt vislielākais pieteikto kandidātu skaits bija apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK sarakstā - 89, «Jaunā laika» un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā - katrā 86 kandidāti, «Saskaņas centra» sarakstā - 84 kandidāti. Tautas partijai bija 65 kandidāti.
Attiecībā uz deputātu kandidātu skaitu, ko varēs pieteikt 10.Saeimas vēlēšanām, šobrīd spēkā ir tas pats nosacījums, kas 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Tas ir, kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka šobrīd, kad spēkā ir nosacījums, ka kandidātu drīkst pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, nevis visos vēlēšanu apgabalos, kā tas bija līdz šim, rezerves kandidāti ir zaudējuši aktualitāti un no šī nosacījuma varētu atteikties. Iepriekš tas bija svarīgi, jo pastāvēja risks, ka mazākajos vēlēšanu apgabalos, kāda ir, piemēram, Zemgale vai Kurzeme, sarakstā, kas ieguvis vietas parlamentā, varētu pietrūkt kandidātu, jo daļa kandidātu, kas tika pieteikti arī mazajos apgabalos, Saeimā tika ievēlēti no lielajiem vēlēšanu apgabaliem, piemēram, Rīgas vai Vidzemes.

Info: www.apollo.lv

Kā ziņo portāls Delfi.lv, centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi konkursu spiedogu iegādei 10.Saeimas vēlēšanām, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publiskotā informācija.

Komisija iecerējusi iegādāties 5000 spiedogu, kas nepieciešami vēlēšanu komisijām, lai iespiestu atzīmi vēlētāju pasēs par piedalīšanos vēlēšanās. Piedāvājumus trešdien izsludinātajā iepirkumā pretendenti var iesniegt līdz 24.februārim, un darbu izpildes termiņš ir seši mēneši.

Jau vēstīts, ka oktobrī Latvijā notiks 10.Saeimas vēlēšanas. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību vēlētāji Latvijā Saeimas vēlēšanās var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, taču nobalsojušajiem vēlētājiem pasēs iespiež zīmogu par dalību vēlēšanās, lai novērstu iespēju nobalsot vairākkārt.

Info: delfi.lv

Read the rest of this entry »

2010.gada 2. oktobrī notiks Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas. Politiskās partijas sāk aktīvi gatavoties vēlēšanām. Partiju apvienības apņemas sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, lai varētu balstīties uz kopējām vērtībām un kopējām pārmaiņu programmām, vienotām organizācijām.

Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības un pienākums piedalīties Saeimas vēlēšanās. Turklāt, vēlēšanās svarīga ir ikviena iedzīvotāja balss, arī to, kas šobrīd kādu iemeslu dēļ neatrodas Latvijā, bet, rūpējoties par valsts nākotni, vēlas to redzēt kā demokrātisku, tiesisku un plaukstošu valsti.

Trīs dienas pirms 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iepriekšējā balsošanā varēs nobalsot vēlētāji, kuri sestdien, vēlēšanu dienā, to izdarīt nevarēs. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību un EP vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Tas nozīmē, ka jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ir norādītas vēlētājiem izsūtītajos paziņojumos. Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot, arī piezvanot pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999 vai ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā.

Piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. To var izdarīt, balsojot pa pastu, ja vēlētāji ir pieteikušies balsošanai pa pastu. Par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs nobalsot nevarēs. EP vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, var balsot arī par šīs valsts EP kandidātiem, bet tādā gadījumā viņi zaudē iespēju vēlēt par Latvijas EP sarakstiem. EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kuras atrodas apcietinājumā, ja līdz 17.maijam tās reģistrējušās balsošanai pa pastu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka iepriekšējā balsošana visos vēlēšanu iecirkņos notiks vienā laikā. Vēlēšanu iecirkņi 3.jūnijā būs atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4.jūnijā — no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet 5.jūnijā — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu dienā,

6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00. Jau no 27.maija vēlētāji, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja tā vēlēšanu dienā būs sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

No 27.maija varēja pieteikties arī balsošanai slimnīcās EP vēlēšanās. Tajās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, un visā valstī būs vienāda satura vēlēšanu zīmes, informē CVK. Pieteikumi jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirknī, kurš organizēs balsošanu slimnīcā.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiek 109 novadu un deviņu lielo pilsētu teritorijās, kas ir mazākais pašvaldību skaits, kādā līdz šim ir notikušas vietējās vēlēšanas. Līdzšinējos pagastos vairs nebūs vēlētas vietējās varas, bet gan pagasta pārvaldes vadītājs.

info: Diena.lv , cvk.lv

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina vēlētājus, kuri nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā, līdz 8.martam deklarēt savu faktisko dzīvesvietu.

Tas ir svarīgi, jo Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru. Šajās vēlēšanās katrs vēlētājs tiks iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai Iedzīvotāju reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Šogad tas ir 8.marts.

Turklāt jāatceras, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir tiesības vēlēt tikai to pašvaldību, kurā viņiem ir reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai arī to pašvaldību, kurā viņiem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

CVK sadarbībā ar pētījumu firmu „SIA Data Serviss” janvārī veiktā vēlētāju aptauja liecina, ka Latvijā reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo gandrīz piektā daļa jeb 18 procenti vēlētāju. Salīdzinot ar 2004.gadu, kad, gatavojoties EP vēlēšanām, tika veikta līdzīga aptauja, vēlētāju skaits, kuru faktiskā un reģistrētā dzīvesvieta atšķiras, ir pieaudzis par četriem procentiem.

Visbiežāk reģistrētajā dzīvesvietā nedzīvo vēlētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, bezdarbnieki un vēlētāji Kurzemē. Savukārt deklarētā dzīvesvieta visbiežāk ir arī faktiskā dzīvesvieta vēlētājiem ar pamata izglītību, vēlētājiem, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī vēlētājiem Zemgalē.

cvk.lv