Saturday, July 31, 2010

Vēlēšanas.info

Pašvaldību vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēlēšanas Latvijā un pasaulē

6.Jūnijā Pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Raksta autors: Artuurs Datums: January - 21 - 2009

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas.

Kandidātu sarakstu iesniegšana

Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu  iesniegšana notiks no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

Vēlētāju reģistrs

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

Vēlētāju saraksti tiks veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu no 23. līdz 28.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu jāizsūta paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Plānots, ka savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni.

Līdz 12.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni uz citu. Pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanās pavisam būs 118 vēlēšanu apgabali, kuru robežas atbilst 109 novadu un 9 republikas pilsētu robežām.

Balsošanas kārtība

Vēlēšanu dienā, sestdien, 2009.gada 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.

No 3.līdz 5.jūnijam vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana.

Tāpat vēlētājiem, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju vēlētāji varēs izmantot, ja vēlēšanu dienā atradīsies sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā.

Piedalīties EP  un pašvaldību vēlēšanās Latvijā drīkst arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, šiem pilsoņiem jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.

Savukārt piedalīties EP vēlēšanās un balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem varēs tie citu ES dalībvalstu vēlētāji, kuri līdz 7.maijam reģistrēsies vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vienlaikus tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, balsojot pa pastu. Līdz 25.aprīlim pasta balsošanas pieteikumus pieņems Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, bet līdz 7.maijam pieteikumus varēs iesniegt vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Reģistrēties balsošanai pa pastu varēs gan personiski, gan nosūtot attiecīgu pieteikumu pa pastu.

EP vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja balsot vai nu par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem, vai attiecīgās ES dalībvalsts EP deputātu kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju vēlētājiem EP vēlēšanām jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un vēlēšanās jāpiedalās saskaņā ar šīs valsts vēlēšanu nosacījumiem. Jāievēro, ja vēlētājs izvēlas šo iespēju, tad viņš zaudē tiesības balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem un tiek svītrots no Latvijas vēlētāju saraksta.

Tāpat jāatceras, ka vēlētāji, kuri dzīvo ārvalstīs, nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

EP vēlēšanās Latvijā pirmo reizi drīkstēs piedalīties arī personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Pasta balsošanai jāreģistrējas līdz 17.maijam vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā.

info: cvk

Pievieno komentāru

Video

631739_up9qo0

Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz partijas popularitāti un pašlaik tā nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, atsaucoties “Latvijas faktu” (LF) novembrī veikto aptauju, piektdien ziņo laikraksts “Diena”.

Par TP novembrī būtu gatavi balsot 2,7% aptaujāto.
Reitingu tabulas galvgalī joprojām ir Rīgas domē valdošais Saskaņas centrs (SC), ko novembrī atbalsta 14,8% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet ir palielinājusies otras kreisās partijas - PCTVL - popularitāte (2,6%), taču Saeimā tā neiekļūtu.
SC lojālais vēlētāju loks neesot mainījies un “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis jau tagad saistībā ar 10.Saeimas vēlēšanām varot pateikt divas lietas - tās notiks oktobra pirmajā sestdienā un Saeimā kā viena no lielākajām, ja ne pati lielākā pārstāvniecība būšot SC, norāda “Diena”.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Otrā populārākā partija novembrī ir Zaļo un Zemnieku savienība (6,6%), bet trešais - “Jaunais laiks”(5,4%).
Neviena cita no koalīcijā vai Rīgas domē pārstāvetajām partijām patlaban nepārvarētu iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru. Par “Pilsonisko savienību” balsotu 4% aptaujāto, par LPP/LC - 2,9%, par “Sabiedrība Citai Politikai” - 2,6%, bet par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - tikai 2,4%.
Sociologi norāda, ka premjera pārstāvētā JL popularitāte ar katru mēnesi nedaudz krītas. “Sekas uz vēlētāju apziņu atstājusi arī tā šizofrēniskā budžeta diskusija - neviens budžetu neatzīst par labu, bet visi ir gatavi balsot,” pieļauj Freimanis.
Sociologs kā uztraucošāko minēja to, ka gandrīz 28% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.

Info: delfi.lv

Lietotājs