Visu šo gadu 160 tūkstošos mājokļu pie sienas būs Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) logo un tūkstošiem cilvēku vismaz reizi dienā uz to paskatīsies. Teorētiski tik lielu auditoriju, samaksājot mazāk nekā 20 tūkstošu latu, turklāt neiekļaujot tos aģitācijas izdevumos, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu gadā var sasniegt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), pateicoties sava vadītāja Mārtiņa Rozes hobijam. Savā tradicionālajā kalendārā (metiens — 160 000 eksemplāru) Latvijas Avīze (LA) šogad nolēmusi izmantot zemkopības ministra M.Rozes fotogrāfijas. Dažus pēdējos gadus kalendāra izdošanu atbalstīja Latvijas krājbanka, tagad to nomainījusi ZZS. Līdz februāra sākumam, kad būs jāsāk uzskaitīt visus ar vēlēšanām saistītos tēriņus un ienākumus, nesnauž arī citi: interneta vidē ar jauniem ieročiem cīņā par Rīgas domi jau iesaistījušās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un Pilsoniskā savienība (PS).
Katru mēnesi LA kalendārā rotā četri M.Rozes radīti foto (ainavas un klusās dabas), bet starp svinamo un piemiņas dienu sarakstu un lauku darbu kalendāru gozējas apvienību veidojošo LZS un LZP simbolika. Lapas apakšā dažos tēlainos teikumos izsacīts konkrētā mēneša raksturojums, zem kura parakstās kāds no ZZS pašvaldību vadītājiem vai Saeimas deputātiem. “Augusts Latvijā izsenis ir nozīmīgs mēnesis — ražas vākšanas laiks, kas latviešu zemniekam ir kā atskaites brīdis par padarīto un laiks pārdomām par nākotnē darāmo,” kā piemēru var minēt ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa atziņu zem gliemeža tuvplāna.
ZZS ziedo aktīvāk
Lai par velti nodrošinātu kalendāru LA janvāra abonentiem, ZZS izdevumam pārskaitīja 18 tūkstošu latu, Dienai sacīja M.Roze. Iespējams, tā ir tikai sakritība, ka ZZS kā apvienībai (neskaitot LZS un LZP atsevišķi saņemto), kas 2007.gadā ziedojumos saņēma vien 1500 latu, pērn saziedots 26 619 latu. Būtisku ieguldījumu devuši daži lielie ziedotāji. Trīs tūkstošus latu maijā apvienībai atvēlējis kāds Roberts Apsītis, kurš pērn oktobrī Ls 7000 ziedoja to veidojošajai partijai LZS. Savukārt jūlijā Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bauze-Krastiņš apvienībai ziedoja 9500 latu, bet ZZS ģenerālsekretārs un va/s Latvijas valsts meži valdes loceklis Kārlis Boldiševics — 3600 latu. M.Roze paša vadītajai apvienībai pērn astoņos piegājienos kopā piešķīra 2700 latu.
Kalendāru M.Roze paguva izreklamēt arī LNT Prāta bankas labdarībai veltītajā raidījumā 20.decembrī. Sabiedrībā pazīstami cilvēki tika aicināti pie “darījumu galda”, lai vāktu naudu Valmieras vājdzirdīgo skolas skolēniem.
M.Roze, aicināts pastāstīt par sevi, nepieminēja amatu ZM, bet stādījās priekšā kā ZZS priekšsēdis. “Tas aizņem lielu daļu no mana pamatdarba,” viņš sacīja un piebilda, ka viņam arī ļoti patīk Latvijas daba, ko cenšas “iemūžināt kadrā”. “Nākamajam gadam būs viens tāds jauks kalendārs ar skatiem ar Latvijas dabu,” raidījumā stāstīja ministrs.
Raidījuma producenta Mēmais šovs direktors Kaspars Vanags stāsta, ka vēlējušies ierakstam kā dalībniekus aicināt “dziedātāju, aktieri un politiķi”. Piedāvājums izteikts vairākiem ministriem, un M.Roze piekritis. “Viņš nebija vienīgais, aicinājām visus, jo mēs viņus nešķirojam,” apgalvo K.Vanags.
Aģitācijas likuma vēl nav
Citām partijām, kas priekšvēlēšanu cīņā arī iesaistījušās netradicionālā veidā — ar īpaši veidotiem interneta portāliem, tēriņi pagaidām bijuši mazāki. LSDSP izveidojusi portālu nakotnesriga.lv, bet PS — mājaslapu rigasmers.lv. PS arī pasteigusies jau pusgadu pirms vēlēšanām ar vides reklāmu rīdziniekiem atrādīt savu galvaspilsētas mēra kandidātu Ģirtu Valdi Kristovski.
LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis stāsta, ka portāla izveidošana izmaksājusi līdz 1000 latiem, savukārt saturu veido partijas biroja cilvēki. “Tā nav nekāda sabiedriska organizācija vai trešā persona, to veidojam mēs — LSDSP. Viss, kas būs jāuzrāda kā priekšvēlēšanu tēriņi, tiks uzrādīts,” viņš sola.
PS preses sekretāre Dace Balode pastāstīja, ka rigasmers.lv partijai izmaksāja apmēram 400 latu: par dizainu un programmēšanu. Tās saturs pagaidām gan ir visai askētisks — lapas lasītāju atbildes uz jautājumu “Ko tu mainītu, ja būtu Rīgas mērs?”, taču D.Balode apgalvo, ka vēlāk tas tiks attīstīts. Iespējams, ka tas notiks jau pēc 120 dienu priekšvēlēšanu termiņa sākuma.
“Izvērtējot vēlēšanu deklarācijās sniegtās ziņas, jāsecina, ka partijas pārsvarā norāda savus ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītos izdevumus, taču ne vienmēr tiek iekļauti izdevumi par reklāmas vai citu aģitācijas materiālu izvietošanu, kas radušies deputātu kandidātiem, partiju biedriem,” stāsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Viņš uzsver, ka Saeimā vēl joprojām nav pieņemts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kam jānosaka vairākas būtiskas lietas, piemēram, kas būs uzskatāmas par trešajām personām, kādi būs priekšvēlēšanu aģitācijas elementi. “No likumā noteiktajiem principiem būs atkarīgs, ko uzskatīt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un ko par reklāmu, uz ko attiecināt tās izvietošanai radušos izdevumus — partiju vai kādu tā saukto trešo personu,” skaidro KNAB pārstāvis.
Lauku Avīze, Diena.lv ,
Pievieno komentāru