Saturday, July 31, 2010

Vēlēšanas.info

Pašvaldību vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēlēšanas Latvijā un pasaulē

Tiks ierobežota slēptā reklāma

Raksta autors: Artuurs Datums: January - 21 - 2009

Saeima ceturtdien noteica priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumus pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms pašvaldību vēlēšanām, pieņemot likumus, kas Saeimas komisijām tika nodoti 2007.gada sākumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP), kas vadīja likumprojektu sagatavošanu, atzina, ka tikai prakse parādīs, cik veiksmīgi ir noteikts divu dienu klusēšanas periods, jo vēlēšanu dienā un dienu pirms tām aģitācija medijos būs liegta. Risku M.Kučinskis redz mediju iespējās šajās dienās aģitēt par atsevišķām partijām vai arī slēptajās reklāmās, kas var parādīties.

Likumā arī dotas tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aizliegt kādai partijai veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tiek konstatēti pārkāpumi tās darbībā. Taču komisijas pārstāvis cer, ka KNAB godprātīgi izmantos savas lielās pilnvaras. KNAB lēmumu partijas varēs pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, taču lēmuma izpilde tādēļ netiks apturēta.

Likumi paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir 120 dienu. Medijiem tā laikā ir pienākums informēt KNAB par noslēgtajiem reklāmas līgumiem, raidorganizācijām un preses izdevumiem ir jāpublisko raidlaiku un reklāmas laukumu izcenojumi. Līgumus par reklāmu izvietošanu partijas un mediji varēs slēgt tikai tieši, neizmantojot starpniekus.

Saeima ir definējusi trešo personu darbību — tā likumā ir ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona. Par trešo personu uzskatāma fiziska, juridiska persona vai reģistrēta šāda personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 15 minimālo mēnešalgu apmērā, kas būtu 2700 lati. Likumi paredz, ka trešās personas, kuras pārkāpušas aģitācijas ierobežojumus, tiek sauktas pie atbildības. “Mēs, no vienas puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, uzlikuši saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku,” sēdē sacīja M.Kučinskis.

Opozīcijā esošā Jaunā laika deputāts Artis Kampars arī sēdē atzina, ka aģitācijas likumu pieņemšana esot pozitīvais piemērs “šajā šobrīd ļoti nestabilajā gaisotnē, kas parāda, cik labu un kvalitatīvu likumdošanu produktu mēs varam panākt tad, ja pozīcija ieklausās opozīcijā un pozīcija ņem vērā ekspertu vērtējumus, viedokli”.

info: diena.lv

Pievieno komentāru

Video

631739_up9qo0

Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles paziņojums par atgriešanos partijas vadībā nav atstājis pozitīvu iespaidu uz partijas popularitāti un pašlaik tā nepārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, atsaucoties “Latvijas faktu” (LF) novembrī veikto aptauju, piektdien ziņo laikraksts “Diena”.

Par TP novembrī būtu gatavi balsot 2,7% aptaujāto.
Reitingu tabulas galvgalī joprojām ir Rīgas domē valdošais Saskaņas centrs (SC), ko novembrī atbalsta 14,8% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā oktobrī. Attiecīgi mazliet ir palielinājusies otras kreisās partijas - PCTVL - popularitāte (2,6%), taču Saeimā tā neiekļūtu.
SC lojālais vēlētāju loks neesot mainījies un “Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis jau tagad saistībā ar 10.Saeimas vēlēšanām varot pateikt divas lietas - tās notiks oktobra pirmajā sestdienā un Saeimā kā viena no lielākajām, ja ne pati lielākā pārstāvniecība būšot SC, norāda “Diena”.
Arī citu partiju popularitātē aptauja neuzrāda lielas izmaiņas. Otrā populārākā partija novembrī ir Zaļo un Zemnieku savienība (6,6%), bet trešais - “Jaunais laiks”(5,4%).
Neviena cita no koalīcijā vai Rīgas domē pārstāvetajām partijām patlaban nepārvarētu iekļūšanai Saeimā vajadzīgo 5% barjeru. Par “Pilsonisko savienību” balsotu 4% aptaujāto, par LPP/LC - 2,9%, par “Sabiedrība Citai Politikai” - 2,6%, bet par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - tikai 2,4%.
Sociologi norāda, ka premjera pārstāvētā JL popularitāte ar katru mēnesi nedaudz krītas. “Sekas uz vēlētāju apziņu atstājusi arī tā šizofrēniskā budžeta diskusija - neviens budžetu neatzīst par labu, bet visi ir gatavi balsot,” pieļauj Freimanis.
Sociologs kā uztraucošāko minēja to, ka gandrīz 28% aptaujāto nav izdarījuši savu izvēli, bet vēl 23% nepiedalītos vēlēšanās, kas kopā ir vairāk nekā puse.

Info: delfi.lv

Lietotājs