Kāda vēlēšanu sistēma ir Latvijā?
Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale. No katra vēlēšanu apgabala ievēlējams noteikts skaits deputātu, ko nosaka proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam. Latvijas vēlētājus ārvalstīs pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam.
Pašvaldību vēlēšanās katra pašvaldība ir viens vēlēšanu apgabals. Eiropas Parlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.
Kāpēc jāpiedalās vēlēšanās?
Piedalīšanās vēlēšanās ir viena no demokrātijas izpausmes formām. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kur valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Katram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības vēlēt.
Tomēr piedalīšanās vēlēšanās nav tikai tiesības, tas ir arī pienākums un iespēja mainīt savu dzīvi. Nereti pat viena vēlētāja balss kļūst izšķirošā tam vai citam deputāta kandidātam.
Kā kļūt par deputāta kandidātu?
Lai kļūtu par deputāta kandidātu, pretendentam jābūt iekļautam kandidātu sarakstā. Kandidātu sarakstus sastāda Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās sastāda partijas un partiju apvienības. Savukārt pašvaldību vēlēšanās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienās mazāks par 5000, kandidātu sarakstu drīkst iesniegt arī vēlētāju apvienības.
Tas, pēc kāda principa partija veido savu sarakstu, atkarīgs no partijas nostādnēm. Tajā var tikt iekļauti partijas biedri, partijas atbalstītāji, vienkārši sabiedrībā populāri cilvēki.
Kandidātam saraksta iesniegšanas dienā jāatbilst attiecīgo vēlēšanu likumu prasībām.
Kādas personas nevar pieteikt par deputāta kandidātiem?
Lai gan vairums aizliegumu ir līdzīgi gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanās, pastāv arī vairākas atšķirības.
Visās vēlēšanās Latvijā par deputātu kandidātu nevar kļūt persona, kas:
1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;
2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
3) ir bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā un kam sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;
4) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu lîdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
Papildus Saeimas vēlēšanās par deputātu kandidātu nevar kļūt persona:
1) kurai nav Latvijas pilsonība;
2) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;
3) kura pēc 1991 gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Papildus Eiropas Parlamenta vēlēšanās par deputātu kandidātu nevar pieteikt personu:
1) kurai nav Latvijas vai citas ES dalībvalsts pilsonība;
2) kura nav reģistrēta Vēlētāju reģistrā.
Papildus pašvaldību vēlēšanās par deputātu kandidātu nevar pieteikt personu:
1) kurai nav Latvijas vai citas ES dalībvalsts pilsonība;
2) kura nav reģistrēta Vēlētāju reģistrā;
3) kurai attiecīgajā pašvaldībā noteiktu laiku pirms saraksta iesniegšanas nav reģistrēta dzīvesvieta, nepieder īpašums vai kura attiecīgajā pašvaldībā nav nostrādājusi kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Kandidēšanas vecums Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir no 21 gada, bet pašvaldību vēlēšanās - no 18 gadiem.
Cik izmaksā vēlēšanas?
Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta. Piemēram, 9. Saeimas vēlēšanu sagatavošanai no valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirti 1 miljons 655 tūkstoši latu, kas ir vidēji 1 lats 12 santīmi uz vienu vēlētāju. Jāņem vērā, ka šajos izdevumos neietilpst finansējums partiju darbībai: priekšvēlēšanu aģitācijai, novērotāju darbam pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kandidātu sarakstu formēšanai u.c.
Izdevumi, kas saistīt ar pašvaldību vēlēšanu sagatavošanu un norisi pārsvarā tiek segti no pašvaldību budžetiem.
Kā Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina to, lai vēlēšanu rezultāti netiktu viltoti?
Visos vēlēšanu norisi regulējošos likumos, kā arī vairākās Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās ir iestrādātas normas, kuru uzdevums novērst iespējamo balsu viltošanu. Uzskaitīsim tikai dažas no šīm normām:
1) Saeimas, Eiropas Parlamenta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumi paredz, ka vēlēšanas ir aizklātas;
2) derīgi ir tikai tie biļeteni, kas vēlēšanu kastē iemesti vēlēšanu aploksnē;
3) vēlēšanu aploksnēm jābūt apzīmogotām ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
4) katrs vēlētājs vēlēšanās tiek īpaši reģistrēts. Saeimas vēlēšanās vēlētājam pasē tiek iespiests spiedogs, bet Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās katrs vēlētājs ir reģistrēts vēlētāju sarakstā tikai vienā vēlēšanu iecirknī, un, saņemot vēlēšanu dokumentus, viņš parakstās vēlētāju sarakstā. Abos gadījumos šie nosacījumi palīdz nodrošināt to, ka vēlētājs var nobalsot tikai vienreiz;
5) tiesības izvirzīt savus pārstāvjus pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijās ir visām politiskajām partijām un arī vēlētāju grupām;
6) komisiju veidošanas un darba procesā atļauts piedalīties politisko organizāciju novērotājiem un masu mediju pārstāvjiem;
7) vēlēšanu un balsu skaitīšanas gaita katrā iecirknī tiek protokolēta;
8 ) ikvienam - gan novērotājiem, gan vēlētājiem - ir tiesības iesniegt sūdzības par pārkāpumiem vēlēšanu procesā. Likums paredz, ka šīs sūdzības nekavējoties jāizskata un jādod atbilde.
Ko Centrālā vēlēšanu komisija dara vēlēšanu starplaikos?
Bez pienākuma sagatavot Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas vai tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu Centrālā vēlēšanu komisija:
1) veic vēlēšanu rezultātu analīzi, ko apkopo un publicē atsevišķā izdevumā, lai tas būtu brīvi pieejams valsts bibliotēkās;
2) gatavo informāciju Saeimas Prezidijam par deputātu kandidātiem, kuri uzaicināti iekļauties Saeimas sastāvā bijušā deputāta vietā vai tajā gadījumā, ja deputāts uz ministra amata piedalīšanās laiku ir nolicis savu mandātu;
3) strādā ar rajonu, pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām par pašvaldību deputātu rotācijas jautājumu;
4) kopā ar Saeimas Juridisko, Valsts pārvaldes un sabiedrisko lietu, kā arī Cilvēktiesību komisijām strādā pie vēlēšanu likumdošanas pilnveidošanas, izstrādājot savus priekšlikumus vēlēšanu procesa uzlabošanai;
5) veic vēlēšanu komisiju apmācības un seko komisiju izveidošanas gaitai pašvaldībās;
6) apgūst vēlēšanu sagatavošanas pieredzi Eiropas Savienības valstīs.
Pievieno komentāru